Teorija

19. gadsimtā pārmaiņas skāra visas dzīves jomas: bija izaugušas pilsētas, attīstījās rūpnieciskā ražošana, sabiedrība bija noslāņojusies. Rūpnīcu un fabriku īpašnieki dzīvoja pārticībā un greznībā (skat. att. zemāk), bet strādnieki par smagu darbu saņēma niecīgu atalgojumu un mita pieticīgos apstākļos.
 
0151.jpg
Attēlā: Turīgu rīdzinieku dzīvoklis 20. gs. sākumā.
 
Cilvēki gribēja izprast notiekošos procesus sabiedrībā un ietekmēt to virzību.
Izglītotā latviešu jaunatnes daļa aizrāvās ar Rietumeiropā populārajām Kārļa Marksa un viņa sekotāju idejām. Marksismā toreizējās industriālās sabiedrības jeb kapitālisma attīstība tika aplūkota kā divu galveno šķiru - buržuāzijas un proletariāta - savstarpēja cīņa.
 
DSC_6521.JPG
Attēlā: Sabiedrības struktūra kapitālismā marksistu skatījumā.
Svarīgi!
Marksisti aicināja visu zemju strādniekus vienoti cīnīties par savām tiesībām.
19. gs. 80. un 90. gados attīstījās demokrātiskās latviešu inteliģences idejiskā kustība Jaunā strāva, kas par savu uzdevumu uzskatīja jaunu, laikmetam atbilstošu ideju paušanu.
Jaunās strāvas ideju attīstības sākums rodams Tērbatā, kur 19. gs. 80. gados studēja vairāk nekā 200 latvieši. Viņi pulcējās, gatavoja priekšlasījumus un apsprieda tajos izteiktās domas.
 
darwinsomabe_02.jpg
Attēlā: Laikabiedra karikatūra par Čārlzu Darvinu un viņa evolūcijas teoriju.
 
Daudzi tieši tur pirmo reizi uzzināja Čārlza Darvina mācību par sugu izcelšanos, iepazinās ar marksisma jeb sociālisma idejām.
Studenti sāka izdot rakstu krājumu "Pūrs".
Par Jaunās strāvas aizsācēju var uzskatīt Eduardu Veidenbaumu. 1886. gadā deviņpadsmitgadīgais jauneklis sarakstīja rakstu "Gabals iz tautsaimniecības", kurā pauda savus uzskatus par netaisnību sabiedrībā.
 
thumb_21204_440x620_0_0_crop.jpg
Attēlā: Eduards Veidenbaums.
 
Rīgā pēc pārmaiņām alkstošie latviešu jaunās paaudzes inteliģences pārstāvjipulcējās ap laikrakstu "Dienas Lapa", kas sāka iznākt 1886. gadā. Viņi publicēja rakstus par politiku, literatūru, zinātni, kultūru un mākslu, aicināja uz pašizglītošanos.
Aktīvākie bija Janis Jansons-Brauns, Jānis Pliekšāns (Rainis), Pēteris Stučka, Aspazija.
 
RTMM_55140-Aspazija-759x1024.jpg
Attēlā: Elza Rozenberga, pseidonīms Aspazija - dzejniece, lugu autore, jaunstrāvniece. Portrets 1903. gadā.
 
90. gadu sākumā jaunstrāvnieki uzstājās jautājumu vakaros, kur skaidroja savus uzskatus.
Jaunstrāvnieku vidū valdīja dažādi uzskati un idejas. 
  • Bija materiālisma piekritēji - atbalstīja domu, ka visa pamatā ir viela (matērija). Tādēļ viņi noliedza reliģijas un baznīcas lomu un propagandēja jaunākās zinātnes atziņas.
  • Tāpat jaunstrāvnieki atzina, ka līdzšinējais sievietes stāvoklis sabiedrībā ir ierobežots, un tāpēc prasīja sieviešu tiesību paplašināšanu.
  • Jaunās strāvas atbalstītāji uzskatīja, ka tautiskā atmodas laikmeta (jaunlatviešu) idejas ir novecojušas un latviešu sabiedrībai jākļūst modernākai, ņemot vērā procesus, kas risinājās tālaika Eiropā.
RTMM_735-Rainis.jpg
Attēlā: Jānis Pliekšāns, pseidonīms Rainis, - jaunstrāvnieks un "Dienas Lapas" redaktors. Portrets 1893. gadā.
 
Rosinot cīņu par demokrātisku valsts iekārtu, jaunstrāvnieki aizsāka demokrātijas tradīciju Latvijā.
Svarīgi!
Jaunstrāvnieki - latviešu inteliģentu grupa, kas interesējās par jaunām idejām sabiedrībā, popularizēja marksismu, cīnījās par sieviešu tiesībām.
Krievijas varas iestādes šos faktus neatstāja bez ievērības un sāka jaunstrāvnieku izsekošanu.
Inteliģences pārstāvji ietekmēja un iedrošināja strādniekus sākt cīņu par savām tiesībām.
 
multimedia.jpg
Attēlā: Rūpnīcas "Tekstils" strādnieki.
20. gs. sākumā Latvijā bija apmēram 60 tūkstoši strādnieku.
 
1896. un 1907. gadā vairākās Rīgas rūpnīcās un fabrikās notika streiki, strādnieki pieprasīja darba apstākļu uzlabošanu. Varas iestādes notikušajā vainoja Jauno strāvu.
1897. gada vasarā "Dienas Lapu" slēdza, lielāko daļu jaunstrāvnieku arestēja un par pretvalstisku aģitāciju 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt uz ārzemēm.
Jaunstrāvnieku kustība tika likvidēta, bet tās darbības ietekmē radās pirmās sociāldemokrātu organizācijas.
Svarīgi!
Sociāldemokrātija - ideju sistēma, kuras pamatvērtības ir brīvība, taisnīgums un solidaritāte.
1904. gadā nelegāli izveidoja pirmo politisko partiju Latvijā - Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP).
220px-Lsdsp.png
Attēlā: Atjaunotās LSDSP logo.
Partija turpina darboties arī mūsdienās un ir uzskatāma par senāko politisko partiju Latvijā.
 
Atsauce:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/images/0151.jpg
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes5.shtml
https://uzd-resources.azureedge.net/ad3a1169-3d3f-4dfb-81d0-260494d11571/DSC_6521.JPG
http://evolution.dk/uploads/pics/darwinsomabe_02.jpg
https://www.satori.lv/storage/app/uploads/public/592/b1e/0d5/thumb_21204_440x620_0_0_crop.jpg
http://www.aspazijarainis.lv/wp-content/uploads/2015/02/RTMM_55140-Aspazija-759x1024.jpg
http://www.aspazijarainis.lv/aspazija-dzejniece/
http://www.aspazijarainis.lv/wp-content/uploads/2015/02/RTMM_735-Rainis.jpg
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=0&entryTitle=084000_1.gif
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569
http://www.lsdsp.lv/templates/lsdsp/images/LSDSPm.png
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.