Attēlā: Krievijas impērija.
Salīdzinājumā ar 19. gs. sākumu Baltijā un arī visā Krievijas impērijā bija notikušas lielas pārmaiņas:
- pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemnieki bija sadalījušies saimniekos un kalpos,
- daļa zemnieku pārcēlās uz dzīvi pilsētās,
- ienācēji no laukiem kļuva par strādniekiem, jo rūpniecības apvērsums radīja arvien pieaugošu pieprasījumu pēc darbarokām.
Līdz ar rūpniecības apvērsumu mainījās preču ražošanas veids. Darbnīcas un manufaktūras turpināja pastāvēt, bet noteicošo vietu sāka ieņemt rūpniecības uzņēmumi.
Svarīgi!
Rūpnīcas jeb fabrikas - uzņēmumi, kuros ražošanas procesi ir mehanizēti.
Attēlā: 1869. gadā sāka darboties rūpnīca, kura vēlāk kļuva par akciju sabiedrību "Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca" jeb "Russo - Balt". Tā ražoja dzelzceļa vagonus.
Par galveno rūpniecības centru Baltijā veidojās Rīga, tās saimniecisko attīstību īpaši sekmēja osta un dzelzceļš. Nozīmīgi rūpniecības centri Latvijas teritorijā bija arī Liepāja un Daugavpils.
20. gs. sākumā tagadējās Latvijas teritorijā dzīvoja 1,5 % Krievijas impērijas iedzīvotāju, bet šeit ražoja 5,5 % no visas valsts rūpniecības produkcijas apjoma.
Pēc Rīgas aizsargvaļņu nojaukšanas 19. gs. vidū pilsēta strauji attīstījās, sākās vērienīga un strauja celtniecība, kas pilnībā pārvērta tās veidolu.
Attēlā: Jūgendstila ēka Rīgā. Projekta autors M. Eizenšteins.
20. gs. sākumā tapušās jūgendstila ēkas ir vērtīgs kultūras mantojums. Mūsdienās Rīga tiek dēvēta par jūgendstila galvaspilsētu.
19. gs. beigās Latviju sasniedza idejas un uzskati, kas bija izplatīti tā laika Eiropā. Izglītoti cilvēki interesējās par notiekošo sabiedrībā un vēlējās rast tam izskaidrojumu. Tā radās kustība, ko vēlāk nosauca par Jauno strāvu un kas popularizēja marksisma idejas.
Svarīgi!
Marksisms - politiska un ekonomiska teorija par cilvēces vēstures virzīšanos šķiru cīņas ietekmē - no zemākām sabiedriskās ražošanas formām uz augstākām, līdz tiks sasniegta augstākā forma - komunisms - bezšķiru sabiedrība bez privātīpašuma.
Attēlā: Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni.
Cara Nikolaja II valdība turpināja rusifikācijas politiku, lai pastiprinātu krievu valodas un pareizticības pozīcijas Baltijā, padarītu to krieviskāku un ierobežotu Baltijas vāciešu ietekmi un privilēģijas. Lai to īstenotu, pēc Krievijas parauga pārkārtoja tiesas un pilsētu pašvaldības. Visās skolās un augstskolās ieviesa krievu mācību valodu.
Vēl 20. gs. sākumā Krievijā pastāvēja absolūta monarhija jeb patvaldība - nebija ne valsts pamatlikuma - konstitūcijas, ne politisko partiju, ne parlamenta.
Svarīgi!
Monarhija - valdīšanas forma, kurā augstākā vara valstī ir mantojama un pieder vienai personai -monarham.
Absolūtisms, arī patvaldība - neierobežota valdnieka vara.
Attēlā: 1905. gada 9. janvārī cara apsardze šāva uz miermīlīgas demonstrācijas dalībniekiem, kas bija nākuši iesniegt lūgumrakstu caram. Diena ieguva apzīmējumu "Asiņainā svētdiena". Tas kļuva par revolūcijas sākumu.
Nemieri, kas 1905. gadā Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā pārauga revolūcijā, ātri aptvēra citas teritorijas. Krievijas impērijā dzīvojošās tautas nebija apmierinātas ar cara valdības politiku.
Latvijā 1905. gada revolūcija notika ar nepieredzētu vērienu un tautas masu līdzdalību, bet tā prasīja arī lielus upurus.
Kaut gan revolūcija tika apspiesta, turpmāk Krievijas impērijā tika vēlēta Valsts dome, dibinātas politiskās partijas un pieļautas dažas citas politiskās brīvības.
Attēlā: Pirmajā Krievijas Valsts domē no Vidzemes tika ievēlēts Jānis Čakste - vēlākais Latvijas prezidents. Vidzemi un Kurzemi pārstāvēja vēl 5 deputāti.