Latvijas iedzīvotājiem pirmo reizi bija radusies iespēja pašiem pārvaldīt savu zemi, taču jaunās valsts veidošana bija jāsāk gandrīz no nulles.
Attēlā: Pirmajā pasaules karā nopostītā Jelgava.
1918. gadā Valkā vācu okupācijas apstākļos iznākošās avīzes “Līdums” atsauce uz aculiecinieka stāstīto par braucienu uz Kurzemi: “Vispārējais iespaids no Kurzemes šāds: no Rīgas līdz Jelgavai un no Jelgavas līdz Tukumam redzami pa lielākai daļai tikai māju skursteņi.(...)"
Pirmā pasaules kara gados Latvijas zemi bija postījis gan vācu, gan krievu karaspēks.
Joprojām Latvijas teritorijā saimniekoja vācu okupācijas iestādes, kas pret jauno valsti izturējās naidīgi.
Valsts pārvalde tika uzticēta Pagaidu valdībai ar Kārli Ulmani priekšgalā. Pagaidu valdībai vajadzēja:
- veidot valsts iestādes;
- dibināt armiju;
- organizēt karā izpostītās tautsaimniecības atjaunošanu;
- piesaistīt finanšu līdzekļus.
Attēlā: Latvijas Pagaidu valdība 1918. gada 18.novembrī.
Sēž (no kreisās): Spricis Paegle - tirdzniecības un rūpniecības ministrs, Miķelis Valters - iekšlietu ministrs, Kārlis Ulmanis - Ministru prezidents, Teodors Hermanovskis - satiksmes un darba ministrs, Jānis Goldmanis - zemkopības ministrs.
2. rindā (no kreisās): Zigfrīds Anna Meierovics - ārlietu ministrs, Jānis Blumbergs - apgādības ministrs, Eduards Strautnieks - tieslietu ministra biedrs, Dāvis Rudzītis - Valsts kancelejas direktors, Jānis Zālītis - apsardzības (aizsardzības) ministrs, Kārlis Puriņš - finanšu ministrs, Kārlis Kasparsons - izglītības ministrs.
Novembra beigās vācu okupācijas vara apņēmās nodot Latvijas pārvaldīšanu Pagaidu valdības iestādēm. Vācieši labprāt atteicās no rūpēm par pārtikas apgādi, jo valdīja liels pārtikas trūkums, īpaši Rīgā.
Attēlā: Rīga 1917. gadā - Pauluči (tagad Merķeļa) un Tērbatas ielu krustojums. Vācu karavīri un civiliedzīvotāji.
Strādnieku situāciju pasliktināja arvien pieaugošais bezdarbs. Pagaidu valdība aizliedza pārtikas produktu izvešanu no Latvijas un centās apkarot spekulāciju. Palīdzība tika lūgta arī ārzemēs, piemēram, noslēdza vienošanos par graudu piegādi no ASV.
Sarežģītas bija finanšu lietas, jo apgrozībā vienlaikus bija gan cara, gan Krievijas Valsts domes nauda, gan vācu Ostmarka.
Attēlā: Aizdevu kases zīme Vācijas okupētiem apgabaliem (tā sauktā Ostmarka). Apgrozībā izlaista 1918.gada aprīlī.
Pašus pirmos naudas līdzekļus Pagaidu valdība ieguva no privātpersonām un Rīgas kredītiestādēm kā ziedojumus vai aizdevumus. Taču naudas trūka, tāpēc tika izsludināts "neatkarības aizņēmums" - sākumā brīvprātīgas iemaksas, bet vēlāk obligāti maksājumi. Valdība centās gūt peļņu arī no muitas nodevām un nodokļiem par degvīnu, tabaku un tamlīdzīgām precēm.
Taču kļuva skaidrs, ka bez ārvalstu kredītiem jaunā valsts iztikt nevarēs.
Tikai 1919. gada 22. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu finanšu ministram izlaist Latvijas pirmās naudas zīmes - Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes - Latvijas kapeikas.
Attēlā: Pirmā Latvijas valsts nauda - Latvijas rublis. 1919. gads.
- 1918. gada beigās darbu sāka Latvijas valsts pasts;
- Sākās tiesu sistēmas pārveide;
- Lai valstī nodrošinātu kārtību un drošību, organizēja policiju;
- Drīz pēc neatkarības pasludināšanas Pagaidu valdība sāka veidot karaspēku.
Tā kā valsts aizsardzībai trūka līdzekļu, vajadzēja meklēt sabiedrotos. 7. decembrī Pagaidu valdības apsardzības (aizsardzības) ministrs Jānis Zālītis bija spiests parakstīt līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto Latvijā Augustu Vinnigu par kopēja karaspēka veidošanu.
Attēlā: Līvena vienība jeb firsta Līvena Rietumu brīvprātīgo korpuss - landesvēra (zemessardzes) pakļautībā pret lieliniekiem karojoša vienība, saformēta 1919. gada februārī Liepājā.
Landesvēra vienības vietējie vācbaltieši bija sākuši formēt jau 1918. gada novembrī.
Svarīgi!
Landesvērs - 1918. gada novembrī izveidotā zemessardze. Tā sastāvā bija paredzēts izveidot 26 rotas (18 latviešu, 7 vācu, 1 krievu) un 5 artilērijas baterijas - kopā 7050 karavīru. Landesvēra vienībās varēja iestāties gan Baltijas vācieši, gan valstsvācieši (Vācijas pavalstnieki).
8. decembrī tika izveidota Cēsu rota - pirmā latviešu karaspēka vienība, vēlāk Rīgā sāka formēt Instruktoru rezerves rotu, bet 20. decembrī no latviešu studentu korporācijām "Selonija", "Tālavija" un citām saformēja Atsevišķo studentu rotu, kas pakļāvās tieši Apsardzības ministrijai.
Attēlā: Studentu rotas karavīri 1919. gada maijā.
Pēc tam izveidoja Latgales virsnieku un apakšvirsnieku rotu un trīs Rīgas aizsardzības rotas.
1918. gada nogalē lielinieki no austrumiem sāka uzbrukumu jaunajai Latvijas valstij, decembra beigās viņi tuvojās Rīgai.
K. Ulmaņa Pagaidu valdība bija spiesta caur Jelgavu atkāpties uz Liepāju.
Sarežģītajā situācijā, kad Latvijas valsts neatkarība bija apdraudēta, Pagaidu valdība 1919. gada februārī izdeva svarīgu rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi.