Teorija

Pirmā pasaules kara beigas, revolūcija Vācijā un Pilsoņu kara jukas Krievijā radīja izdevīgus apstākļus Latvijas valsts izveidei.
Jau 1918. gada vasarā pirmais Latviešu pagaidu nacionālās padomes pārstāvis ārzemēs Zigfrīds Anna Meierovics Stokholmā izveidoja Informācijas biroju, kas regulāri sagatavoja materiālus un informēja ārzemju presi par Latviju un latviešu neatkarības centieniem.
 
0000s.jpg
Attēlā: Stokholma 1918. gadā.
 
Saskaņā ar 1918. gada 11. novembra Kompjeņas pamieru Latvijas teritorijā palika vācu karaspēks, ko nepieciešamības gadījumā Antantes valstis gribēja izmantot cīņai pret boļševikiem. Baltijas vācu militārpārvaldi pārveidoja par civilpārvaldi.
Rīgā atcēla cenzūru, atļāva darboties politiskajām partijām.
Par savu ģenerālpilnvaroto Baltijā Vācijas jaunā valdība iecēla agrāko impērijas komisāru Augustu Vinnigu.
 
0August_Winnig_1920.JPG
Attēlā: Augusts Vinnigs.
Sarunās ar latviešiem A. Vinnigs respektēja tautas vēlmi izveidot savu neatkarīgu valsti.
 
Bija pienācis izšķirošais laiks rīkoties.
1918. gada rudenī sākās sarunas starp LPNP un Rīgas demokrātisko bloku par turpmāku kopīgu darbību Latvijas valsts veidošanā. Tika nolemts apvienot nacionālos spēkus jaunā organizācijā. Sanāksme notika 1918. gada 17. novembrī Suvorova (tagad K. Barona) ielas 3. namā. Šajā vēsturiskajā apspriedē tika nodibināta jauna Latvijas tautas pārstāvju organizācija - Latvijas Tautas padome (LTP).
  
0000JG68_lpp17.jpg
Attēlā: Latvijas Tautas padomes prezidijs. No kreisās: G. Zemgals, E. Bite, E. Skubiķis, J. Čakste, St. Kambala un M. Skujenieks.
 
Svarīgi!
Latvijas Tautas padome - politisko partiju izveidota organizācija;
Latvijas pagaidu parlaments (1918-1920).
LTP veidoja astoņu politisko partiju deleģēti pārstāvji. Visvairāk pārstāvēti Tautas padomē bija divi galvenie politiskie spēki - Latviešu zemnieku savienība (13 vietas) un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (10 vietas).
Ņemot vērā, ka Latgalē politiskās partijas bija tikko sākušas veidoties, tai tika dota pārstāvniecība kā novadam.
Arī Kurzeme, kas bija visvairāk cietusi no latviešu bēgļu aizplūšanas pasaules kara gados, saņēma reģionālu pārstāvniecību.
 
000multimedia (5).jpg
Attēlā: Latvijas tautas padomes plenārsēde.
Attēla labajā malā redzams Tautas Padomes prezidijs. Tā centrā Tautas padomes priekšsēdis J.Čakste. No prezidija pa kreisi valdības loža, starp valdības locekļiem otrais no kreisās Pagaidu valdības ministru prezidents K.Ulmanis.
 
Tāpat tautas padomē savus pārstāvjus deleģēja nacionālās minoritātes jeb mazākumtautības.
Latvijas pasludināšanas brīdī bija 39 padomes locekļi, pavisam LTP pusotra gada laikā darbojās 183 politiķi. Tā kļuva par Latvijas pagaidu parlamentu un nolika savas pilnvaras līdz ar Satversmes sapulces sanākšanu 1920. gada 1. maijā.
Pirmajā LTP sēdē tika pieņemta Politiskā platforma.
 
0008jul.jpg
Attēlā: Jānis Čakste. J. Čaksti ievēlēja par Tautas padomes priekšsēdi. 
Viņu raksturo kā ārkārtīgi darbīgu, lojālu un patriotisku politiķi, izcilu diplomātu, miermīlīgu, erudītu un saprotošu cilvēku. Viņu raksturo labas manieres, etiķetes pārzināšana, kas bija svarīgi augstajā amatā.
 
0000img004_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
Attēlā: Kārlis Ulmanis.
Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani ievēlēja par Pagaidu valdības vadītāju.
 
1918. gada 18. novembrī notika Tautas padomes otrā sēde. Par svinīgā pasākuma vietu tika izvēlēta tagadējā Latvijas Nacionālā teātra (toreiz - Rīgas Otrā pilsētas teātra) zāle (skat. att. zemāk), toreiz tur darbojās Latvju operas trupa.
Šajā vēsturiskajā notikumā piedalījās arī sabiedrības pārstāvji - uz sēdi bija iespiestas un izdalītas 1200 ieejas kartes.
 
0000csm_1542097014IMG_5047_res_ea1ed4b2fa (1).jpg
Attēlā: Latvijas Nacionālā teātra zāle.
 
Latvju operas koris kopā ar klātesošajiem trīsreiz nodziedāja "Dievs, svētī Latviju!", kas vēlāk kļuva par jaunās Latvijas valsts himnu.
Tā kā Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste sapulcē nebija klāt, sēdi atklāja Gustavs Zemgals ar paziņojumu, ka Latvijas Tautas padome pārņēmusi suverēno varu.
Ministru prezidents K. Ulmanis Pagaidu valdības vārdā pasludināja demokrātiskas republikas nodibināšanu. Latvijas valsti teritoriāli veidoja apvienoti visi etnogrāfiskie novadi - Kurzeme, Vidzeme, Latgale. Sēdes turpinājumā runāja politisko partiju pārstāvji. Latviešu avīzes gandarītas sveica Latvijas valsts nodibināšanu. 
 
public_att_no_06_lidz_24_11_2019_ekspozicija_legendara_v_ridzenieka_fotografija_latv_valsts-pasludinasana_18_11_1918.2.jpg
Attēlā: Leģendārā Latvijas valsts vēstures relikvija –
Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija "Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī" – vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums, 2019. gada novembrī bija eksponēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
 
Atsauce:
https://sporvognsrejser.dk/fotos/fotos_m/stockholm-postkort-04.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/August_Winnig_1920.JPG/640px-August_Winnig_1920.JPG
https://jaunagaita.net/jg68/JG68_lpp17.jpg
https://jaunagaita.net/jg17/JG17_TasDienasPieminam.htm
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=0&entryTitle=200010_1.gif
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=200010_1.gif
https://static.lsm.lv/media/2017/11/large/1/8jul.jpg
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/14/04/08/img004_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/janis-cakste
http://www.mebeludarbnica.lv/typo3temp/assets/_processed_/7/d/csm_1542097014IMG_5047_res_ea1ed4b2fa.jpg
http://100.teatris.lv/search
https://www.lv100.lv/Uploads/2019/11/13/public_att_no_06_lidz_24_11_2019_ekspozicija_legendara_v_ridzenieka_fotografija_latv_valsts-pasludinasana_18_11_1918.2.jpg
https://www.lv100.lv/jaunumi/eksponeta-legendara-fotografija-latvijas-valsts-pasludinasana-1918-gada-18-novembri/
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.