Johans Kristofs Broce dzimis 1742. gadā Gerlicā (mūsdienu Vācijā) čehu ieceļotāja sāls svērēja ģimenē. Bērnībā viņam bijusi vāja redze, tādēļ vecāki pretojušies zēna vēlmei zīmēt. Tomēr Johanam Kristofam izdevās uzsākt mācības Gerlicas ģimnāzijā, gan bez cerībām uz turpmākām studijām.
Tad tēva darba devējs pieņēma Johanu Kristofu savā namā - pa dienu Johans apmeklēja ģimnāziju vai pasniedza privātstundas, bet vakaros palīdzēja grāmatvedībā. Ar nopelnīto naudu viņš maksāja par matemātikas un ģeometrijas privātstundām.
Attēlā: Skats uz Gerlicas vecpilsētu mūsdienās.
Broce sasniedza tik atzīstamu prasmi plānu rasēšanā, ka izgatavoja tādus pilsētas vajadzībām un 1763. gadā par nopelniem pilsētas labā saņēma rātes stipendiju studijām augstskolā. Tas ļāva uzsākt teoloģijas studijas Leipcigas Universitātē, taču vēlāk Broce pievērsās filozofijai - studējis Vitenbergas universitātē.
Studējot Vitenbergas Universitātē, viņš pieņēma piedāvājumu strādāt par mājskolotāju Rīgas rātskunga Gotharda Fēgezaka ģimenē.
Attēlā: Vitenbergas Universitātes ēka mūsdienās.
1768. gada decembrī Broce ieradās Rīgā.
Viņu ļoti ieinteresēja darba devēja plašā bibliotēka par Latvijas teritorijas vēsturi.
Nostrādājis nepilnu gadu par mājskolotāju, Broce kļuva par Rīgas Ķeizariskā liceja pasniedzēju un turpmākos 46 gadus aizvadīja šajā mācību iestādē.
Attēlā: Bijušais Rīgas Ķeizariskais licejs, vēlāk - ģimnāzija, kurā strādāja J. K. Broce.
Augstākā tipa skola, dibināta zviedru laikos (17. gs. pirmajā pusē) kā Kārļa licejs pie Jēkaba baznīcas.
J. K. Broces zīmējums 1782. gadā.
1783. gadā Broce kļuva par liceja rektora vietnieku, bet no 1801. gada bija liceja rektors.
1804. gadā licejs tika pārveidots par ģimnāziju, un Broce tur turpināja strādāt par virsskolotāju, līdz 1815. gadā aizgāja pensijā.
Broce miris 1823. gadā un apbedīts Jēkaba kapos, blakus Rīgas Lielajiem kapiem.
Svarīgi!
Visu laiku, dzīvodams un strādādams Rīgā, Broce zīmēja laikabiedrus un ēkas, pieminekļus, dažādus priekšmetus, ar apbrīnojamu precizitāti dokumentējot sava laika sabiedrību un sadzīvi.
Attēlā: Bijusī Klīversala - mūsdienu Pārdaugavas teritorijā Broces zīmējumā.
Viņš izgatavoja tūkstošiem dokumentu kopiju, pārrakstīja senas hronikas un dienasgrāmatas, pētīja un publicēja daudzus rakstus par Vidzemes, Igaunijas un Rīgas vēsturi.
Broces veikums ir apmēram simts sējumi etnogrāfiskā, vēstures u.c. materiāla par Latvijas un Igaunijas teritoriju vēsturi.
Īpaši nozīmīgs kā vēstures avots ir viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums" desmit sējumos, kurā apkopoti apmēram 5000 zīmējumu, lielākoties krāsaini, gandrīz katram no tiem pievienoti paskaidrojumi.
Attēlā: Daļa no Rīgas pils - tornis un Sāpju Dievmātes baznīca 18. gadsimta beigās Broces zīmējumā.
Pateicoties apgaismības laikmeta spilgtās personības - J. K. Broces interesei un mākslinieka dotībām, mūsdienu vēstures pētniekiem ir iespējams labāk pētīt, saprast un iztēloties dzīvi Rīgā un Baltijas mazpilsētās un muižās 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā.
Mūsdienās ir atkārtoti izdotas Broces veidotās kolekcijas, piemēram, zīmējumu un aprakstu krājuma "Monumente" sējumi, kuros var iepazīties ar Rīgas un tās tuvākās apkārtnes attēlojumu Broces zīmējumos un komentāros u.c.
Svarīgi!
Daudzi Broces kolekcijas materiāli ir vienīgās liecības pasaulē un vienīgie ticamie avoti vēlāk zudušo vēstures avotu (kapakmeņu, zīmogu, celtņu, ģerboņu, monētu u.c.) izpētē. Tāpēc tie iekļauti UNESCO "Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajā reģistrā.
Attēlā: Johans Kristofs Broce mūža nogalē.