Teorija

Eiropā 19. gadsimtā notika milzīgas pārmaiņas un attīstība:
  • palielinājās iedzīvotāju skaits; 
  • attīstījās rūpniecība un auga pilsētas;
  • uzlabojās dzīves līmenis;
  • izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji;
  • cilvēki sāka iesaistīties politikā.
litejnja-vagonka.jpg
Attēlā: Rūpnīcas "Fenikss" lietuve 19. gs. beigās.
Tolaik rūpnīcu īpašnieki sevišķi nerūpējās par darba apstākļiem, darba drošību, nebija arī likumu, kas to regulētu. Galvenais uzņēmumiem bija peļņa.
 
Bija sācies kapitālisma laikmets.
Svarīgi!
Kapitālisms - politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā - brīvlaistie zemnieki devās uz pilsētām, tajās veidojās rūpniecības uzņēmumi, kuros bija nepieciešami strādnieki; aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
 
Muhsu_tautas_dzeesmas_1888.jpg
Attēlā: 1988. gadā Āronu Matīsa apkopotās "Mūsu Tautas dziesmas".
Interese par folkloru - tās vākšana, apkopošana, tautas senatnes pētījumi bija spilgta nacionālo kustību iezīme.
 
19. gadsimts Eiropā bija nacionālo kustību laikmets - pieauga patriotisma un nacionālo jūtu nozīme.
Svarīgi!
Nacionālisms - idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
Vairākas tautas sāka cīņu par savu valstisko neatkarību, bet citas - par  apvienošanos vienā nacionālā valstī. (Par to vēlāk mācīsies Pasaules vēstures kursā.)
Eiropā izveidojās vairākas jaunas neatkarīgas valstis - Beļģija, Grieķija, Serbija u.c., apvienojās Itālija un Vācija. (Izpēti karti un nosaki minētās valstis!)
 
kar319.jpg
Attēlā: Eiropa 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā.
 
Nacionālā kustība sākās Krievijas impērijā ietilpstošajā Polijā, Somijā un Igaunijā.
Ziņas par notikumiem tuvākajās kaimiņzemēs un Eiropā sasniedza arī izglītotos latviešus, un 19. gs. 50. gados izveidojās jaunlatviešu kustība.
Svarīgi!
Par jaunlatviešiem dēvēja nacionāli noskaņotus latviešus, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
00695_valdemars_krisjanis-rtmm_366701-valdemars_krisjanis.jpg
Attēlā: Krišjānis Valdemārs - viens no jaunlatviešu kustības iedvesmotājiem, aizsācējiem un vadītājiem. Viņš bija viens no sava laika izglītotākajiem latviešiem - ar plašām interesēm un darbības lauku.
 
Nacionālās pašapziņas pieaugumu un nacionālās kustības attīstību sekmēja sociāli ekonomiskās pārmaiņas Baltijā. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemnieki ieguva personīgo brīvību, daļa zemnieku izpirka no muižniekiem zemi un kļuva par saimniekiem, daļa devās uz strauji augošajām pilsētām.
Ieguvuši turību, latvieši tiecās dot saviem bērniem labu izglītību un atbalstīt tautiešu kultūras centienus.
 
tARTU-54.jpg
Attēlā: Tērbatas (Tartu) universitāte mūsdienās. Te 19. gs. studēja Krišjānis Valdemārs un citi jaunlatviešu kustības aizsācēji, studiju laikā aizsākās viņu darbība.
 
Atsauce:
http://www.russkije.lv/media/original/l/litejnja-vagonka.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/a/af/Muhsu_tautas_dzeesmas_1888.jpg/180px-Muhsu_tautas_dzeesmas_1888.jpg
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/images/kar319.jpg
https://www.vestnesis.lv/ta/id/68076
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/images/kar319.jpg
https://infoagentura.files.wordpress.com/2017/05/00695_valdemars_krisjanis-rtmm_366701-valdemars_krisjanis.jpg?w=640
http://travelcentre.lt/wp-content/uploads/2017/04/tARTU-54.jpg
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31685
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.