Eiropā 19. gadsimtā notika milzīgas pārmaiņas un attīstība:
  • palielinājās iedzīvotāju skaits; 
  • attīstījās rūpniecība un auga pilsētas;
  • uzlabojās dzīves līmenis;
  • izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji;
  • cilvēki sāka iesaistīties politikā.
litejnja-vagonka.jpg
Attēlā: Rūpnīcas "Fenikss" lietuve 19. gs. beigās.
Tolaik rūpnīcu īpašnieki sevišķi nerūpējās par darba apstākļiem, darba drošību, nebija arī likumu, kas to regulētu. Galvenais uzņēmumiem bija peļņa.
 
Bija sācies kapitālisma laikmets.
Svarīgi!
Kapitālisms - politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā - brīvlaistie zemnieki devās uz pilsētām, tajās veidojās rūpniecības uzņēmumi, kuros bija nepieciešami strādnieki; aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
 
vwf2dp3p-1412869220.jpg
Attēlā: Heidelbergas Universitāte Vācijā, tajā studējošo jauniešu vidē uzplauka kultūras virziens - nacionālais romantisms, kas rosināja pievērsties tautas vēstures, kultūras izpētei, sekmēt tautas vienotības apziņu
 
Nacionālisms ieguva popularitāti Eiropā, sevišķi - to tautu vidū, kuras nebija vienotas (vācu zemes bija sašķeltas, tāpēc ir likumsakarīga nacionālo ideju dzimšana Heidelbergā). Interese par folkloru - tās vākšana, apkopošana, tautas senatnes pētījumi bija spilgta nacionālo kustību iezīme.
19. gadsimts Eiropā kļuva par nacionālo kustību laikmetu - pieauga patriotisma un nacionālo jūtu nozīme.
Svarīgi!
Nacionālisms - idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
Vairākas tautas sāka cīņu par savu valstisko neatkarību, bet citas - par  apvienošanos vienā nacionālā valstī. (Par to vēlāk mācīsies Pasaules vēstures kursā.)
Eiropā izveidojās vairākas jaunas neatkarīgas valstis - Beļģija, Grieķija, Serbija u.c., apvienojās Itālija un Vācija. (Izpēti karti un nosaki minētās valstis!)
 
WW I.svg
Attēlā: Eiropa 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā
 
Nacionālā kustība sākās Krievijas impērijā ietilpstošajā Polijā, Somijā un Igaunijā.
Ziņas par notikumiem tuvākajās kaimiņzemēs un Eiropā sasniedza arī izglītotos latviešus, un 19. gs. 50. gados izveidojās jaunlatviešu kustība.
Svarīgi!
Par jaunlatviešiem dēvēja nacionāli noskaņotus latviešus, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
00695_valdemars_krisjanis-rtmm_366701-valdemars_krisjanis.jpg
Attēlā: Krišjānis Valdemārs - viens no jaunlatviešu kustības iedvesmotājiem, aizsācējiem un vadītājiem. Viņš bija viens no sava laika izglītotākajiem latviešiem - ar plašām interesēm un darbības lauku.
 
Nacionālās pašapziņas pieaugumu un nacionālās kustības attīstību sekmēja sociāli ekonomiskās pārmaiņas Baltijā. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemnieki ieguva personīgo brīvību, daļa zemnieku izpirka no muižniekiem zemi un kļuva par saimniekiem, daļa devās uz strauji augošajām pilsētām.
Ieguvuši turību, latvieši tiecās dot saviem bērniem labu izglītību un atbalstīt tautiešu kultūras centienus.
 
tARTU-54.jpg
Attēlā: Tērbatas (Tartu) Universitāte mūsdienās. 19. gs. Tērbatas Universitātē studēja Krišjānis Valdemārs un citi jaunlatviešu kustības aizsācēji, studiju laikā aizsākās viņu darbība
 
Atsauce:
http://www.russkije.lv/media/original/l/litejnja-vagonka.jpg
https://images.theconversation.com/files/61297/original/vwf2dp3p-1412869220.jpg?ixlib=rb-1.1.0&q=45&auto=format&w=926&fit=clip
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/images/kar319.jpg
https://www.vestnesis.lv/ta/id/68076
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/images/kar319.jpg
https://infoagentura.files.wordpress.com/2017/05/00695_valdemars_krisjanis-rtmm_366701-valdemars_krisjanis.jpg?w=640
http://travelcentre.lt/wp-content/uploads/2017/04/tARTU-54.jpg
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31685
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.