Teorija

Notikumus, kas norisinājās no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim, vēstures literatūrā dēvē par Brīvības cīņām.
Svarīgi!
Brīvības cīņas, arī Latvijas Neatkarības karš - cīņas par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atbrīvošanu no ienaidniekiem un aizsardzību.
1919. gada janvāra sākumā Latvijas Pagaidu valdība ar nelielām karaspēka vienībām bija atkāpusies uz Kurzemi. (Skat. iepriekšējo teoriju.) 5. janvārī Jelgavā izveidoja Latviešu atsevišķo bataljonu, par kura komandieri kļuva Oskars Kalpaks.
 
200px-Kalpaks.jpg
Attēlā: Oskars Kalpaks (1882.-1919.)
Virsnieks, pulkvedis un pirmais Latvijas landesvēra latviešu nacionālo vienību komandieris Brīvības cīņās.
1918. gada vasaras otrajā pusē, slepus šķērsojot frontes līniju, viņš no Padomju Krievijas atgriezās Vācijas armijas okupētajā Vidzemē. Kalpaku norīkoja organizēt spēkus Vidzemē un vēlāk Rīgā viņš atgriezās kopā ar Cēsu rotu. Kad sākās masveida dezertēšana no latviešu daļām, Latviju pameta lielākā daļa te esošo augstāko virsnieku un kapteinis Jānis Balodis, nesen atgriezies no gūsta, no latviešu daļu komandēšanas atteicās. Apakšpulkvedis Oskars Kalpaks palika vienīgais latviešu virsnieks ar pietiekami augstu pakāpi, kurš uzņēmās vadību un piekrita kļūt par landesvēra latviešu vienību komandieri.
 
Janvāra beigās lielinieki bija okupējuši gandrīz visu Latvijas teritoriju līdz Ventai.
1. februārī Liepājā no Vācijas ieradās vācu armijas ģenerālis Rīdigers fon der Golcs, kurš kļuva par visu Kurzemē dislocēto pretlieliniecisko spēku virspavēlnieku.
  
200px-Goltz.jpg
Attēlā: Rīdigers fon der Golcs (1865.-1946.).
Golcs bija Vācijas armijas virsnieks, Somijas nacionālais varonis, 1919. gadā Rietumbaltijā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris un iecelts par Liepājas gubernatoru.
Viņa pakļautībā atradās arī no Vācijā savervētajiem brīvprātīgajiem saformētā dzelzsdivīzija un Baltijas landesvērs, kurā ietilpa arī Kalpaka bataljons.
 
Pagaidu valdība Liepājā un tuvākajos pagastos izsludināja vairākas mobilizācijas.
3. martā sākās apvienoto vācu un latviešu spēku kopīgo uzbrukumu lielinieku frontei. Uzbrukuma trešajā dienā pie Airītēm netālu no Skrundas pārpratuma dēļ notika sadursme starp latviešu un vācu karaspēka vienībām. Biezajā miglā viņi cits citu noturēja par lieliniekiem un sākās apšaude, kuras laikā krita pulkvedis O. Kalpaks. Bataljona komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Jānis Balodis.
 
01_generalis_BalodisJanis_L.jpg
Attēlā: Jānis Balodis (1881–1965).
Balodis bija karavīrs Krievijas armijā. Pēc atgriešanās no vācu gūsta J. Balodis 1918. gada 1. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par Virsnieku rezerves rotas komandieri.
1919. gada 28. februārī par kaujas nopelniem kapteini J. Balodi paaugstināja pulkveža-leitnanta pakāpē. 1919. gada 21. martā viņam piešķīra pulkveža dienesta pakāpi.
 
Turpmāko cīņu gaitā no lieliniekiem atbrīvoja visu Kurzemi un lielāko daļu Zemgales.
22.maijā sākās pretlieliniecisko spēku vispārējs uzbrukums Rīgai. Pirmais Rīgā ielauzās landesvēra triecienbataljons, kas uzsāka teroru pret iedzīvotājiem. Notika kratīšanas un aresti, aizdomās turētos nošāva bez tiesas sprieduma, uz aizdomu pamata par represijām pret vācbaltiešiem. Liela daļa cietušo nebija pie tā vainojami. P. Stučkas lielinieku valdība savlaicīgi bēga uz Latgali.
 
landesvers cesis.png
Attēlā: Landesvēra artilēristi pie Cēsīm. 1919. gads.
 
Tomēr landesvērs un dzelzsdivīzija nesekoja lieliniekiem, bet pagriezās uz ziemeļiem - pret apvienotajiem latviešu un igauņu spēkiem Vidzemē, jo R. fon der Golcs plānoja likvidēt neatkarīgās Latvijas un Igaunijas valstis.
Jau 1919. gada janvārī Latvijas Pagaidu valdība bija nosūtījusi uz Igauniju pulkvedi Jorģi Zemitānu. J. Zemitāns panāca vienošanos ar Igaunijas armijas virspavēlnieku Johanu Laidoneru par pašaizsardzības rotu formēšanu no Igaunijā esošajiem Latvijas pilsoņiem.
 
zemitans.png
Attēlā: Pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873-1928) un pirmie mobilizētie Ziemeļlatvijas brigādes karavīri.
 
Igaunijas valdība apsolīja materiāli palīdzēt ar ieročiem, munīciju un pārtiku. Februāra sākumā Igaunijas armija atbrīvoja no lieliniekiem Valku un Rūjienu.
Situācija saasinājās 2. jūnijā, kad vācu spēki pieprasīja brīvu ceļu uz Cēsīm. Igaunijas karaspēka virspavēlnieks J. Laidoners un Ziemeļlatvijas brigādes komandieris J. Zemitāns pret to iebilda.
6. jūnijā sākās vācu uzbrukums. Vācu karaspēka sastāvā bija 1200 labi bruņotu vīru ar kaujas pieredzi, pretī vācu karspēkam stājās ap 950 Cēsu aizstāvju, arī skolēni un sirmgalvji. Tā kā pārspēks bija vācu pusē, pēc 10 stundu ilgstošām kaujām latviešu karavīri atstāja Cēsis.
 
Cēsu-pulka-Skolnieku-rotas-karavīri.-1919.gada-vasara...jpg
Attēlā: Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīri. 1919.gada vasara.
Šajās kaujās cīņā pret vācu karaspēku izgāja arī Cēsu skolnieku rota, kurā bija pieteikušies 14 - 16 gadus jauni skolnieki. Viņiem nebija nojausmas, ko nozīmē karot, toties bija daudz drosmes un apņēmības ieročiem rokās aizstāvēt savu zemi.
  
Pēc Antantes valstu militāro pārstāvju pieprasījuma tika noslēgts pamiers līdz 19. jūnijam. Tikmēr ieradās papildspēki no Igaunijas.
19. jūnijā R. fon der Golcs pavēlēja atsākt uzbrukumu apvienotajiem latviešu un igauņu spēkiem. 22. jūnijā igauņu un latviešu vienības sāka prettriecienu vācu karaspēkam un dažu dienu laikā atbrīvoja Cēsis, Siguldu un Inčukalnu. Uzvaru nodrošināja iedzīvotāju atbalsts Ziemeļlatvijas brigādei, kā arī komandiera J. Zemitāna un štāba priekšnieka Voldemāra Ozola militārais talants.
Svarīgi!
 3. jūlijā Strazdumuižā (12 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas, pie Juglas ezera) tika parakstīts pamiers, saskaņā ar kuru vācu karaspēkam bija jāatstāj Rīga un jāaiziet uz Kurzemi.
Ziemellatvijas_brigade_Riga_1919.jpg
Attēlā: Ziemeļlatvijas brigāde Rīgā. 1919. gads. 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigādes daļas iesoļoja Rīgā.
8. jūlijā Rīgā no Liepājas atgriezās K. Ulmaņa Pagaidu valdība.
Svarīgi!
Par godu uzvarai Cēsu kaujās, kurās izšķīrās neatkarīgās Latvijas liktenis, 22. jūnijs tiek atzīmēts kā Varoņu piemiņas diena.
Uzvaras pieminekli Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās pirmoreiz uzbūvēja 1924. gadā kā vienu no pirmajām Latvijas Brīvības cīņās kritušo veltītajām zīmēm. Padomju režīms 1951. gada 25. marta naktī to uzspridzināja un pilnīgi nojauca. Uzvaras piemineklis ir atjaunots 1998. gadā.
 
Raimonds-Vejonis_Cesu-kaujas-pieminas-diena_Kersti-Kaljulaida5.jpg
Attēlā: Varoņu piemiņas dienas pasākums Cēsīs Vienības laukumā pie atjaunotā Uzvaras pieminekļa 2019. gada 22. jūnijā.
 
Cēsu kauju simtgades svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas un Igaunijas prezidenti.
Latvijas prezidents R. Vējonis atgādināja: “Karavīru varonība un izcīnītā uzvara Cēsu kaujās atnesa mums pārliecību, ka kopā uzvarēsim pretiniekus un izcīnīsim neatkarīgu Latviju, nosargāsim neatkarīgu Igauniju.” Arī Igaunijas prezidente K. Kaljulaida uzsvēra, ka Baltijas valstu brīvību var veiksmīgi nodrošināt, tikai rīkojoties kopīgiem spēkiem, jo vienmēr zaudējam, ja esam vieni.
 
Atsauce:
http://vesture.eu/images/thumb/9/94/Kalpaks.jpg/200px-Kalpaks.jpg
http://vesture.eu/Kalpaks_Oskars
http://vesture.eu/images/thumb/e/ea/Goltz.jpg/200px-Goltz.jpg
http://vesture.eu/Golcs_R%C4%ABdigers_fon_der
http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/~/media/DA84D40E37484C8D83C8846230F5F278.ashx?h=600&w=405
http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_BalodisJanis.aspx
https://lh3.googleusercontent.com/-1p0_R93_Gk8/Vjzo0mh6YNI/AAAAAAAAKPw/uCZGxvE3N5o/s800-Ic42/landesvers%252520cesis.png
https://lh3.googleusercontent.com/-U47sLEDLqao/VjzLup7Ur4I/AAAAAAAAKPQ/uoaWo7W6hjo/s800-Ic42/zemitans.png
http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=zemit%C4%81ns&id=966706&&g=1
https://cesupils.lv/wp-content/uploads/2018/11/C%C4%93su-pulka-Skolnieku-rotas-karav%C4%ABri.-1919.gada-vasara...jpg
https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/113/cesu-kauju-sakums/
http://lacplesis.ucoz.lv/index/brivibas_cinas/0-5
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/4/41/Ziemellatvijas_brigade_Riga_1919.jpg
https://images.la.lv/uploads/2019/06/Raimonds-Vejonis_Cesu-kaujas-pieminas-diena_Kersti-Kaljulaida5.jpg
https://www.la.lv/foto-valsts-prezidents-atceresimies-ka-izcinijam-savu-zemi
https://zudusilatvija.lv/objects/object/1279/
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.