Ja apskata Eiropas karti, kas ataino 17. gadsimta notikumus, Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti - Kurzemes hercogiste, izskatās kā neliels "ielāpiņš", salīdzinot ar kaimiņvalstīm - Krieviju, Zviedriju, Poliju-Lietuvu, vai salīdzinot ar citām lielajām Eiropas valstīm - Franciju, Austriju, Spāniju u.c.
Attēlā: Kartē Kurzemes hercogistes teritorija iekrāsota zilbaltām svītrām.
Kā radās šī hercogvalsts un kas ļāva tai pastāvēt 233 gadus, lai gan tās teritorija bija tik neliela un iespējas sevi aizsargāt - niecīgas?
Kurzemes un Zemgales hercogiste tika izveidota 16. gs. otrajā pusē - Livonijas kara laikā, sabrūkot viduslaiku Livonijai.
Kāpēc Kurzemes hercogistes laika notikumi joprojām piesaista pētnieku interesi un rosina mākslinieku fantāziju?
Attēlā: Centrā - leģendārais Kurzemes hercogs Jēkabs aktiera Gunāra Cilinska atveidojumā filmā "Melnā vēža spīlēs".
Kadrs no Rīgas kinostudijā 1975. gadā uzņemtās filmas. Tajā visai nenopietnā stilā vēstīts par Kurzemes hercogistes laika notikumiem. (Pēdējā saite sniedz iespēju šo filmu noskatīties.)
Hercogistē valdīja Ketleru un Bīronu dinastijas, bet gan zeme, gan politiskā vara piederēja vācu muižniecībai.
Hercogistes pilsētas bija nelielas, tajās dzīvoja apmēram 6 % iedzīvotāju.
Sākotnēji lielākie centri bija Kuldīga, Jelgava, Sēlpils.
Attēlā: Kurzemes hercogu rezidence - Kuldīgas pils 18. gs. sākumā.
Kuldīgā 16.-17. gs. uzturējās Kurzemes hercogi. 17. gs. beigās poļu karaspēks pili izpostīja un tās arhīvu izveda.
Kuldīga zaudēja savu nozīmi, jo par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu kļuva Jelgava.
Jelgavas nozīme pieauga 18. gs., kad cauri tai gāja lielais ceļš, kas savienoja jauno Krievijas impērijas galvaspilsētu Sanktpēterburgu ar Rietumeiropas valstīm.
Attēlā: Jelgavas panorāmas fragments - 18. gs. vidus. Nezināma autora tušas zīmējums.
15. gs. beigās spāņu un portugāļu veiktie ģeogrāfiskie atklājumi un preču ražošanas pieaugums izraisīja agrāk nebijušu Eiropas valstu konkurenci tirdzniecībā, jaunatklāto zemju iekarošanu un aplaupīšanu.
Arī nelielā Kurzemes hercogiste un tās valdnieks hercogs Jēkabs Ketlers centās sekot līdzi jaunajiem saimniekošanas paraugiem - dibināja ražotnes un ieguva savā īpašumā dažas aizjūras teritorijas.
Attēlā: "Tobāgo" - latviešu autoru dziesmuspēle balstīta vēstījumā par Kurzemes hercogistes koloniālās politikas notikumiem.
Hercogistei un tās iedzīvotājiem lielu postu nodarīja kari:
- poļu-zviedru kara laikā (1600.-1629.) zviedru karaspēks uz laiku ieņēma Tukumu, Ventspili, Bausku, Sēlpili, Jelgavu;
- Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā zviedri 1658. gadā ieņēma Jelgavu;
- Ziemeļu karā (1700.-1721.) hercogistei bija jāiztur gan Saksijas, gan vēlāk - Zviedrijas un Krievijas karaspēka klātbūtne un karadarbības sekas, gan arī mēra epidēmija.
Attēlā: Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis.
Sarkanais lauva simbolizē Kurzemi, bet alnis - Zemgali. Senākais zināmais ģerboņa attēlojums ir uz Kurzemes hercoga 1565. gada zīmoga.
Savas pastāvēšanas laikā Kurzemes hercogiste bija atkarīga no tās kaimiņvalsts, kas attiecīgajā laika posmā bija spēcīgākā: 16. gs. tā bija Polija-Lietuva, 17. gs. - Zviedrija, bet 18. gs. - Krievija.
Kad 18. gs. otrajā pusē Eiropas lielvalstis - Krievija, Austrija un Prūsija - savā starpā sadalīja Poliju-Lietuvu, no Eiropas kartes pazuda arī Kurzemes un Zemgales hercogiste.
Tās teritorija kā Kurzemes guberņa nonāca Krievijas impērijas sastāvā.
Attēlā: 18. gs. beigu Eiropas kartē redzams, ka tur, kur bija Kurzemes hercogiste, zviedru Vidzeme, Inflantija, ir Krievijas impērija - tajā iekļauta visa mūsdienu Latvijas teritorija.