1621. gadā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā ieņēma Rīgu un iekaroja lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes.
Pēc Altmarkas pamiera 1629. gadā Zviedrija ieguva Vidzemi, bet Inflantija jeb Latgale palika Polijas-Lietuvas sastāvā.
Abu valstu valdījumu robeža bija Daugava un Aiviekste, pirmo reizi iezīmējās Vidzemes un Latgales novadi.
Attēlā: Latvijas teritorijas iedalījums pēc Poļu-zviedru kara.
Lielākā daļa Vidzemes iedzīvotāju bija gatavi padoties Zviedrijai, jo tā garantēja protestantisma neaizskaramību.
Zviedrijas valdība iekarotajos apgabalos izveidoja savu pārvaldi, bet vietējo muižnieku privilēģijas tika saglabātas.
Bez saimniekiem palikušās muižas un stārastijas Gustavs II Ādolfs par nopelniem karā iedalīja saviem virsniekiem un ierēdņiem, kas lielākoties nāca no zviedru augstākās aristokrātijas aprindām.
Paši jauniegūto muižu īpašnieki dzīvoja Zviedrijā un gribēja vienīgi gūt no muižām pēc iespējas lielākus ienākumus.
Attēlā: Priekules muižas Zviedru vārti. Tie uzcelti 17. gs. – zviedru laikos.
Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. 20. gs. akmens sargzaldāti tika iznīcināti.
Ilgstošo karu, bada un sērgu rezultātā Vidzeme bija stipri nopostīta, bija sarucis tās iedzīvotāju skaits.
Lai nodrošinātu pienācīgu zemes apstrādāšanu, Zviedrijas valdība izdeva vairākus rīkojumus, kas ierobežoja zemnieku dzīvesvietas maiņu. Tādējādi Vidzemē saglabājās zemnieku dzimtbūtnieciskā atkarība no muižniekiem.
Svarīgi!
Tika veikta arkla revīzija – zemes īpašumu pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās. Arkls – tolaik lietotā zemes platības un vērtības mērvienība, tā varēja būt atšķirīga.
Arkla revīzija ļāva noteikt klaušu un nodevu lielumu, kāds zemniekiem jāmaksā muižniekiem, kā arī valstij maksājamo nodokļu lielumu.
Attēlā: Vidzemes klaušu zemnieki. J. K. Broces 18. gs. zīmējums.
Speciāla ierēdņu komisija Vidzemē sāka pārbaudīt visu muižu dokumentāciju un uzmērīja zemi.
Svarīgi!
Muižu redukcija – privātām personām izdāvāto muižu pārņemšana valsts īpašumā, to uzsāka 1681. gadā.
Sākumā bija noteikts, ka reducējamas tās muižas, kas piešķirtas Zviedrijas valdīšanas gados, bet dažus gadus vēlāk reducējamo muižu sarakstu papildināja, iekļaujot tajā visas muižas, kas jebkad bijušas „publiskas” – piederējušas valstij.
Vidzemes apstākļos tas nozīmēja, ka faktiski varēja atsavināt jebkuru muižu.
Redukcijas rezultātā ap 72% no kopējā Vidzemes muižu skaita nonāca Zviedrijas kroņa rokās, muižnieki paturēja tikai 22%. Valdība gan parasti iznomāja jauniegūtās muižas to agrākajiem īpašniekiem – muižniekiem, bet tas raisīja muižnieku neapmierinātību.
Attēlā: Muižnieku pārstāvis Johans Reinholds fon Patkuls; viņš kopā ar vairākiem domubiedriem uzsāka cīņu – aktīvi iesaistījās starptautiskā diplomātijā, veicinot pret Zviedriju vērstu Krievijas, Žečpospolitas un Dānijas savienības izveidi.
Zviedru laikos vācbaltiešu muižniecība zaudēja krimināltiesas varu pār saviem dzimtzemniekiem, saglabājot mājas pārmācības tiesības, turklāt arī šajā sfērā zviedri pieprasīja ievērot „kristīgu mērenību”. Vidzemē tika ierīkotas zemes tiesas, kurās sūdzības drīkstēja iesniegt arī zemnieki.
Attēlā: Tērbatas Universitāte – Academia Gustaviana. 17. gs. attēls.
Rūpējoties par labu mācītāju un tiesnešu sagatavošanu, 1632. gadā Tērbatā, mūsdienu – Tartu, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs nodibināja universitāti, ko valdniekam par godu nosauca par Academia Gustaviana.
Studenti pārsvarā bija no Zviedrijas un Somijas, bet daļa arī no Baltijas un Vācijas. Universitātē lekcijas un disputi notika latīņu valodā, lietvedība bija zviedru un vācu valodā.
Pirmais zināmais latvietis, kas 17. gadsimtā Tērbatas Universitātē ieguva augstāko izglītību, bija Jānis Reiters – 1656. gadā viņš ieguva teoloģijas maģistra grādu.
Attēlā: K. Karuļa pētījums par Jāņa Reitera dzīvi un devumu.
J. Reiters Rīgā izdevis Tēvreižu krājumu 40 valodās (arī latviski), zināms, ka 1664. g. izdots Mateja evaņģēlijs Reitera tulkojumā, vēlāk – vairāki Bībeles fragmenti.
J. Reiters sprediķus noturēja vācu, zviedru, somu un latviešu valodā. Latviešu sprediķiem bija daudz klausītāju, jo Reiters skaidroja arī zviedru likumus par zemnieku tiesībām.
Muižnieku intrigu dēļ Reiters darbu zaudēja un aizbrauca uz ārzemēm.
Tā sauktajos "zviedru laikos" valdība veica vairākus pasākumus arī vietējo zemnieku izglītošanai. Tika atvērtas vairākas skolas, kur tika mācīts rakstīt, lasīt un rēķināt.
1631. gadā uz Rīgas Domskolas bāzes tika atvērta Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, kurā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas stimulēja Rīgas iedzīvotāju garīgās dzīves rosību.
Attēlā: Zviedrijas karalis Kārlis XI.
Viņš 1675. gadā nodibināja otru pilsētas ģimnāziju – Kārļa liceju pie Sv. Jēkaba baznīcas.