Publicistikas valodas stils ir ļoti svarīgs, jo:
  1. šī stila teksti ir nozīmīgi visai sabiedrībai;
  2. šī stila tekstiem ir liela nozīme pareizas valodas apguvē.
 
Publicistisko stilu lieto, lai informētu, ietekmētu, audzinātu, popularizētu, organizētu un izklaidētu.
Tam iespējama gan mutvārdu, gan rakstu forma.
 
Publicistisko valodas stilu izmanto intervijās, aptaujās, problēmrakstos, raidījumos, pasākumos.
 
Piemērs:
Intervija ar Renāru Kauperu (fragments).
 
Kas tev dod pārliecību, ka ceļš ir pareizs? Iekšējā sajūta?
 
Juris Rubenis kādā saruna atzina, ka reizēm domājot, vai tas, ko viņš dara, ir īstais. Un ik pa laikam saņemot nepārprotamas zīmes, ka tas ir viņa ceļš. Man ir līdzīgi. Pirmkārt jau svarīgi, ka ikdienā gūstu prieku no tā, ko daru: no Vētras, no mazajiem projektiem, no bērniem.
 
Daudzi dziedātāji mums izrādījušies arī labi aktieri. Un otrādi. Tev taču mājās ir pat Lielais Kristaps. Turklāt par Jēzus, nu labi, Juzika lomu!
 
Jā, filmā Vecās pagastmājas mistērija. Pēc šā gada Kristapu ceremonijas skatījos mājās uz savējo un vienkārši nespēju tam noticēt. Nezinu, kādā mistiskā mākonī, burbulī tu atrodies, ka ar tevi notiek tādas lietas un tu to pieņem. Tā bija fantastiska vasara, paldies Jānim Streičam vēl un vēlreiz par to, ka viņš mani uzaicināja. Kolosāla pieredze. Bet tas, ka dabūju Kristapu kā labākais aktieris, šodien man liek brīnīties, kā es toreiz aiz kauna zemē neielīdu. Apkārt profesionāli, lieliski aktieri — diez, kā viņi visi uz mani skatījās? Bet toreiz — neko! Uzlēcu kājās, juhū! Kristaps! Man? Nu, lieliski! Rokasspiedieni, visiem paldies! Acīmredzot tā plūšana, nedomāšana ir ārkārtīgi svarīga. Tas, ka tu esi tas, kas esi. Tagad varbūt tā vairs nevarētu. Tas ir tik vienkārši un reizē tik sarežģīti — būt tādam, kāds esi.
Publicistiskajam valodas stilam raksturīgs plašs vārdu krājums, dažādas uzbūves teikumi, daudz faktu.