Sarunvalodas stilu parasti lieto ikdienas saziņā:
  • Mutvārdos: ģimenē, darbā, veikalā, skolā u.c.
  • Rakstveidā: neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, īsziņās u.c.; arī daiļliteratūrā un publicistikā (kā īpašu stilistisku izteiksmes līdzekli).
 
Sarunvalodas stilam raksturīgi sarunvalodas vārdi, daudz darbības un izsauksmes vārdu, reizēm humoristiska noskaņa, bieži dialoga forma, īsi teikumi ar izlaistiem vārdiem, kas noprotami no konteksta un kurus saprast palīdz žesti un mīmika.
Svarīgi!
 Literāro sarunvalodu nedrīkst sajaukt ar neliterāro vienkāršrunu.
 
Piemērs:
Kad Valdiņa roka ar marinētajām sēnēm jau atradās pavisam netālu no atvērtā lodziņa, pēkšņi Andrejam blakus atkal parādījās tas pats baltais uzsvārcis.
- Jūs vēl te? - Tas bija domāts viņiem aiz loga.
- Bet tu fiksi gultā! - Tas savukārt Andrejam.
- Ātri ciet! - Tas mazajam vēdlodziņam.
- Žēl, nepaguvām!
- Tikai čuķ, čuķ pietrūka! - žēlojās Valdiņš.
 
/Māris Rungulis "Kaķu ģenerālis"/  
Piemērs:
- Kā Dagnim klājas? - balsī no klausules ieskanējās rūpes.
- Viss ir okei, - zēns, piegājis tētim tuvāk, iesaucās, - mammu, vai tu zini, ka lidojošām zivīm ir piksti?
- Interesanti, vai ne? - viņš izdzirda māmiņas balsi.
  
/Ēriks Kūlis "Vilkuvilka slepenais plāns"/
Piemērs:
- Kā!? - viņš sacīja Parastajam Zvirbulēnam, atgriezies pēc neveiksmīgā izlūklidojuma.
- Un cik ilgi tā turpināsies?
- Līdz nokusīs sniegs, - draugs skaidroja.
- Nu bet kad viņš nokusīs?
- Kad kļūs siltāks.
- Bet kad tas būs? Kad?
- Kā - kad? Kad sals mitēsies.
  
/Viks "Sarežģītais Zvirbulēns"/
 
Sarunvalodas stilam nav raksturīgs vecvārdu, jaunvārdu un svešvārdu lietojums, jo tiek izvēlēti tie vārdi, kas ir saprotami ikvienam.
Bieži tiek izmantoti vārdi, kas pauž attieksmi - vārdi ar mīlinājuma, pamazinājuma un nievājuma nozīmēm.