Vienādi rakstītus un izrunājamus vārdus, bet ar dažādām, atšķirīgām nozīmēm sauc par homonīmiem.
Vārdu krājumā ir vārdi, galvenokārt vārdu pāri, ar vienādu skanējumu un tik atšķirīgām nozīmēm, ka starp tām nav jūtams nekāds sakars.
Piemērs:
spāre (kukainis), spāre (jumta sastāvdaļa),
lakta (kalēja lakta), lakta (lakta vistām),
mīkla (maizes mīkla), mīkla (folklorā minamā mīkla),
plucināt (pluinīt), plucināt (ar karstu ūdeni),
plāns (pilsētas plāns), plāns (klons).
 
Starp homonīmu nozīmēm nekāda sakara nav. Katrs vārds ir cēlies citādi un to vienādā izruna vai rakstība ir nejauša. 
 
Visvairāk homonīmu latviešu valodā ir starp lietvārdiem un darbības vārdiem.
 
Lietojot homonīmus tekstā, precīzi jāzina to nozīme. Homonīma nozīme parasti nosakāma tekstā.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2001. - 136 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 111.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Sālījuma, Vija Valtere.- Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 178.lpp.
http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks5.htm