Teikuma gramatisko centru veido teikuma priekšmets un izteicējs vai vismaz viens no abiem.
Teikuma priekšmets atbild uz jautājumu kas?.
Piemērs:
Reiz zvēru ķēniņš rīkoja dzīres.
Kas rīkoja? – ķēniņš.
Kas rīkoja? – ķēniņš.
Par teikuma priekšmetu var būt lietvārds, vietniekvārds.
Lietvārds | Vietniekvārds |
Kādā mežā dzīvojusi lapsa. | Viņa mitusi savā alā. |
Izteicējs atbild uz jautājumiem ko dara? kāds ir? kas ir?.
Protams, jautājums var mainīties gan skaitļos, gan laikos. Jautājums var būt arī nolieguma formā, piemēram, ko nedarīja?.
Protams, jautājums var mainīties gan skaitļos, gan laikos. Jautājums var būt arī nolieguma formā, piemēram, ko nedarīja?.
Piemērs:
Reiz zvēru ķēniņš rīkoja dzīres.
Ko darīja? – rīkoja.
Ko darīja? – rīkoja.
Ķēniņa rīkotās dzīres bija smalkas.
Kādas bija dzīres? – bija smalkas.
Kādas bija dzīres? – bija smalkas.
Ķēniņa rīkotās dzīres bija lielākie šīs vasaras svētki.
Kas bija dzīres? – bija svētki.
Kas bija dzīres? – bija svētki.
Par izteicēju visbiežāk ir darbības vārds.
Piemērs:
Lapsa cepa, vārīja un dzīvoja labas dienas.
Ko darīja lapsa? – cepa, vārīja un dzīvoja.
Ko darīja lapsa? – cepa, vārīja un dzīvoja.
Lapsa izvāra ķīseli no ogām.
Ko dara lapsa? – izvāra.
Ko dara lapsa? – izvāra.
Lapsa aicinās dzērvi ciemos.
Ko darīs lapsa? – aicinās.
Ko darīs lapsa? – aicinās.
Ja izteicējs atbild uz jautājumu kāds ir?, kāds bija? kāds būs?, tad izteicēju veido saitiņa ir, bija, būs un īpašības vārds.
Piemērs:
Vecīša abra bija ļoti smaga.
Kāda bija abra? – bija smaga.
Īpašības vārds – smaga.
Kāda bija abra? – bija smaga.
Īpašības vārds – smaga.
Ja izteicējs atbild uz jautājumu kas ir?, kas bija? kas būs?, tad izteicēju veido saitiņa ir, bija, būs un lietvārds.
Piemērs:
Zvēru kara lauks būs meža klajums.
Kas būs lauks? – būs klajums.
Lietvārds - klajums.
Kas būs lauks? – būs klajums.
Lietvārds - klajums.
Vietniekvārdus es, tu, mēs, jūs teikumā mēdz izlaist. Šādos teikumos no gramatiskā centra ir tikai izteicējs, kura forma norāda uz darītāju.
Šādus teikumā izlaistus vietniekvārdus, kas ir teikuma priekšmeti, sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Šādus teikumā izlaistus vietniekvārdus, kas ir teikuma priekšmeti, sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Piemērs:
Ezis saka zaķim: “Gaidīju tevi un nosalu.”
Izlaists vietniekvārds es.
Ezis saka zaķim: “[Es] gaidīju tevi un nosalu.”
Izlaists vietniekvārds es.
Ezis saka zaķim: “[Es] gaidīju tevi un nosalu.”
Zaķis saka ezim: “Skriesim vēl.”
Izlaists vietniekvārds mēs.
Zaķis saka ezim: “[Mēs] skriesim vēl.”
Izlaists vietniekvārds mēs.
Zaķis saka ezim: “[Mēs] skriesim vēl.”