Apvidvārdi – vārdi, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
Apvidvārdi nosauc:
- sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus;
- darba rīkus;
- lauksaimniecības produktus;
- ēdienus;
- apģērba gabalus;
- savvaļas augus.
Literārā valoda | Kurzeme | Vidzemes vidiene | Latgale |
kartupelis | rācenis | tupenis | buļba |
Apvidvārdi, kā minēts to definīcijā, sastopami, pirmkārt, konkrētā apvidū, otrkārt, daiļliteratūrā.
Tieši daiļliteratūra veicina apvidvārdu iekļaušanos literārās valodas leksikā.
Tieši daiļliteratūra veicina apvidvārdu iekļaušanos literārās valodas leksikā.
Apvidvārdiem var piemist arī pozitīva ekspresija, kas tiem ļauj valodā funkcionēt kā poētismiem.
Literārā valoda (neitrāls) | Apvidvārds (poētisms) |
varavīksne | dardedze |
kaija | kaiva |
uguns | guns |
Apvidvārdi fiksēti:
Mīlenbaha - Endzelīna vārdnīcā (ME) | Janīnas Kursītes vārdenēs | Sinonīmu vārdnīcās | Izlokšņu vārdnīcās |
 |  |  |  |
Apvidvārdu rašanās saistīta gan ar izlokšņu savdabību, gan saskarsmi ar citām valodām.
Daļa apvidvārdu atrodami vecvārdu grupā, jo apzīmē reālijas, kas mūsdienās vairs nav aktuālas.
Daļa apvidvārdu atrodami vecvārdu grupā, jo apzīmē reālijas, kas mūsdienās vairs nav aktuālas.
Piemērs:
aizgore - aizkrāsne
paugas - sakas
paugas - sakas