Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Pasīvajā daļā nonāk vārdi, kuri tiek lietoti reti vai netiek lietoti nemaz. Nelietošanas iemesli var būt dažādi, taču tie ir cieši saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi un dažādiem ekonomiski politiskiem notikumiem tajā. Viena no šādām pasīvās leksikas grupām ir vecvārdi.
Vecvārdi ir novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.
 
Ņemot vērā iemeslus nokļūšanai pasīvās leksikas daļā, vecvārdi dalāmi trīs grupās:
  • arhaismi;
  • historismi;
  • semantikas izmaiņas.
Arhaismi – vārdi, kuru vietā attiecīgā priekšmeta, parādības, procesa nosaukšanai tiek lietoti citi - aktīvās leksikas – vārdi.
Arhaismi ir viens no tiem iemesliem, kas jaunākajai paaudzei bez šo vārdu nozīmes pārzināšanas liedz pilnvērtīgi izprast daļu latviešu literatūras klasikas.
Piemērs:
aloties – kļūdīties
biķeris – kauss
dūmeklis – skurstenis
gaitnieks
dežurants
īkstis – nieres
kambaris – istaba
kamieši – pleci
matīt – manīt
sebu – vēlu
zeltene – jaunava
avs – aita
dieveris – vīrabrālis
ietaļa – brāļasieva
bāliņš
brālis
diet
dejot
apgaust
apraudāt
matīt
manīt
remesis – namdaris
dižgabals
lielgabals
stundenis – pulkstenis
jundīt – sludināt
nēzdogs – kabatlakats
soģis – tiesnesis
aiz to – jo
vica – rīkste
secen – garām
kurmet - mazliet
Historismi– vārdi, kuri nosauc priekšmetus, parādības, procesus, kas ir zuduši no ikdienas.
Arī historismi ir lasāmi attiecīgo laikmetu tēlojošos daiļdarbos.
Piemērs:
modere – govju kūts pārzine
piķieris – medību suņu pārzinis
Tomēr historismu lietojums ir daudz biežāks un plašāk, salīdzinot ar arhaismiem.
Bez historismiem nav iedomājama vēstures apguve, jo daudzi no šiem jēdzieniem ir saistīti ar kādreizējo sabiedrisko politisko iekārtu, valsts pārvaldes formām, struktūrvienībām u.tml. 
Piemērs:
arkls – zemes mērvienība
vagars – muižas darbu organizators
junkurs – muižas pārvaldnieks
guberņa
apgabals
stārasts – pagasta vecākais
Šajā nozarē historismi veic terminu funkcijas.
Semantikas izmaiņas ir skārušas kādu no vārda nozīmēm, vārds tiek lietots, taču ir zudusi kāda no vārda nozīmēm.
Piemērs:
galds – ar nozīmi dēlis
grāmata – ar nozīmi vēstule
mirklis – ar nozīmi skatiens
pulkstenis – ar nozīmi zvans
arods – ar nozīmi klēts apcirknis
precinieks – ar nozīmi tirgotājs
arājs – ar nozīmi zemnieks