Termins - vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
Lai termins sekmīgi veiktu savu funkciju, tam jāatbilst noteiktām prasībām, no kurām galvenās ir:
- sistēmiskums;
- nozīmes precizitāte un formas īsums;
- viennozīmīgums;
- mononīmiskums, t. i., sinonīmijas nevēlamība.
Terminoloģija - terminu kopums kādā zinātnes nozarē.
Latvijā terminus izstrādā un apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā ir daudzas apakškomisijas, kurās strādā attiecīgās nozares speciālisti un valodnieki.
Piemēram:
- Matemātikas terminoloģijas apakškomisija,
- Aviācijas terminoloģijas apakškomisija,
- Enerģētikas terminoloģijas apakškomisija,
- un citas.
Veidojot jaunus terminus, vērā tiek ņemti vairāki aspekti:
- latviešu valodas vārddarināšanas iespējas;
- esošā leksika;
- latviešu valodas normas;
- nozaru specifika;
- tradīcijas;
- Latvijas starptautiskās sadarbības vajadzības.
Lai tiktu apstiprināts jauns termins, notiek vairāku posmu darbs.
Posms | Darbība | Darbības veicēji |
I | nozares terminu apkopošana, izpēte | nozares speciālisti |
II | termina izstrāde | nozares speciālisti, valodnieki |
III | termina apstiprināšana | valodnieki |
Terminu lietojums ir ierobežots.
Tie sastopami zinātniskajā stilā.
Reizēm, lai raksturotu vidi, tos izmanto arī daiļliteratūrā.