Pozicionālās skaņu pārmaiņas saistītas ar vārda izrunu. Pārmaiņas nosaka skaņas pozīcija vārdā. Pārmaiņu mērķis ir pēc iespējas vienkāršāka un vieglāka vārda izruna.
Latviešu valodā ir dažādi pozicionālo skaņu pārmaiņu veidi.
Asimilācija balsīguma ziņā:
- balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
daudzpusīgs [daucpusīks], izkurināt [iskurināt]
- nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
apguldīt [abguldīt], rakdams [ragdams]
Asimilācija balsīguma ziņā latviešu valodā ir bieži sastopama. Tā notiek visās morfēmu sadurās, kur blakus nonāk dažāda balsīguma troksneņi (izņemot v un j - tie asimilācijai nepakļaujas).
Balsīgie troksneņi vārda beigās savu balsīgumu saglabā.
Balsīgie troksneņi vārda beigās savu balsīgumu saglabā.
Piemērs:
daudz, maz, spiež
Pozicionāla afrikāta [c] rodas saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā. Pozicionāla afrikāta var izveidoties, ja pirms galotnes atrodas līdzskanis t vai d.
Piemērs:
kāds [kāc], kāts [kāc]
Latviešu valodas dialektos izplatīta pozicionāla afrikāta arī tad, ja galotnes s priekšā nonācis n.
Piemērs:
ūdens - [ūdenc]
akmens - [akmenc]
Svarīgi!
Izruna ar [nc] ir neliterāra.
Par vidējā asimilācijas centra rašanos vārdā sauc gadījumus, kad troksneņu s vai z vietā stājas š vai ž.
Šādas pārmaiņas rodas:
- priedēkļa un saknes sadurā;
aizčāpot [aiščāpuot], izšaut [iššaut] - saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā;
svešs [sveš:], dažs [daš:]
Piemērs:
zvejnieks [zveinieks], savtīgs [sautīks]
Pozicionāls līdzskaņa zudums literārajā valodā sastopams reti. Zūd līdzskanis t, ja nonāk līdzskaņa d priekšā.
Šāds zudums notiek:
- vecu salikteņu komponentu sadurā;
svētdiena - [svēdiena] - priedēkļa at- un saknes sadurā;
atdot - [aduot]
Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina.
Piemērs:
taka [takka], lapa [lappa]
Latviešu valodā retāk, bet izloksnēs bieži sastopama kontrakcija - divu blakus esošu, bet pie dažādām zilbēm piederošu patskaņu saplūšana vienā.
Kontrakcijas rezultātā divas zilbes saplūst vienā.
Piemērs:
neesmu [nēsmu]