Darbības vārdus saziņā lietojam daudz un dažādās formās, bet svarīgi zināt, kas ir to pamatforma.
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme. Darbības vārds atbild uz jautājumiem ko darīt? vai ko nedarīt?.
Darbības vārdus iedala pēc formas: tiešie un atgriezeniskie. Par tiem jau mācījies 6. klasē.
Svarīgi!
Tiešajiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -t. Tiešie darbības vārdi parasti norāda, ka darbība vēršas prom no darītāja.
Atgriezeniskajiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -ties. Atgriezeniskie darbības vārdi norāda, ka darbība vēršas uz pašu darītāju vai tā ir savstarpēja.
Mācīt. Es mācu brāli braukt ar riteni. Es mācu.
Mācīties. Mans brālis mācās braukt ar riteni. Pats mācās.
Mainot darbības vārda pamatformas galotni, mainās arī tā nozīme.
celt – celties; mazgāt – mazgāties; apģērbt – apģērbties; klausīt – klausīties
Latviešu valodā atgriezeniskos darbības vārdus lieto, ja darītājs ir dzīva būtne, nevis priekšmets.
Svarīgi!
Es nespēju lasīt šo grāmatu. Pareizs teikums.
Grāmata nelasās. Nav pareizs vārdu savienojums.
Darbības vārdu raksturo 3 gramatiskās kategorijas:
skaitlis, persona, laiks.
Ir 3 personas un vienskaitlis, daudzskaitlis.
| Pers. | Vienskaitlis, daudzskaitlis |
| 1. | es, mēs |
| 2. | tu, jūs |
| 3. | viņš, viņa, viņi, viņas |
Darbības vārda ortogrāfijas jeb pareizrakstības normas
Nenoteiksmes forma
Ja nenoteiksmes galotnes priekšā tiek izrunāts neskaidrs līdzskanis, darbības vārds ir jāpārvērš pagātnē.
Atkārto tēmu par līdzskaņu miju, ko jau esi apguvis 5. klasē!
Dažās pagātnes un nenoteiksmes formās vērojama līdzskaņu mija:
lūdza – lūgt; sauca – saukt
Nenoteiksmes galotnes priekšā piedēkļa patskanis vienmēr ir garš.
rosināt, pētīt, zīmēt, mācīties
Svarīgi!
Dažas darbības vārdu lūzt, milzt, birzt formas raksta ar līdzskani z, bet dažas – ar s. Šo pareizrakstības noteikumu var labāk izprast ar darbības vārdu mirt, nirt formu lietojumu, t.i., ja šajos darbības vārdos ir dzirdama s skaņa, darbības vārdos lūzt, milzt, birzt rakstāms s, ja nav dzirdama s skaņa, rakstāms z.
nirt – lūzt, milzt, birzt;
mēs nirtu – lūztu, milztu, birztu;
es nirstu – lūstu, milstu, birstu;
tu nirsti – lūsti, milsti, birsti;
viņš nirst – lūst, milst, birst;
Darbības vārda sastāvs
Lai labāk izprastu darbības vārda pareizrakstības un pareizrunas normas, svarīgi ir apgūt darbības vārda sastāvu.
Pirmatnīgiem darbības vārdiem ir tikai sakne un galotne.
aug-t; smie-ties
Darbības vārdus var atvasināt gan ar priedēkļiem, gan piedēkļiem. Visbiežāk jaunus darbības vārdus darina ar priedēkļiem:
Ar priedēkļiem darinātu darbības vārdu ortogrāfijas normu ievērošana
Priedēklis vienmēr saglabā vienu un to pašu rakstību, kaut arī runājot atvasinājumos var saklausīt citu skaņu. Atkārto, ko esi jau apguvis 6. klasē!
aiz-sapņoties, ap-būvēt, at-braukt, iz-saukt, uz-skriet
Svarīgi!
Priedēkļa un saknes sadurā dažkārt jāraksta:
- divi vienādi līdzskaņa burti,
- divi vienādi patskaņa burti,
- patskaņa un divskaņa burti,
- divi divskaņu burti.
pārrakstīt, izzināt, saasināties, jāākstās, ieeļļot, ieiet
Latviešu valodā darbības vārdus parasti darina tikai ar vienu priedēkli (izņemot priedēkli ne-).
ne- no- regulēt, ne- pār- runāt
Svarīgi!
Izņēmums ir darbības vārdi at- pa- likt, iz- pār- dot, pie- pa- līdzēt.
Priedēklis no- parasti piešķir darbības vārdam pabeigtības nozīmi.
Es mazgāju traukus. Es jau nomazgāju traukus.
Priedēklis no- ir lieks, ja darbības vārda nozīme jau izsaka pabeigtību.
Informēt par koncertu. (Teikums pareizs.) Noinformēt par koncertu. (Teikums nepareizs.)
Svarīgi!
Priedēkli no- nedrīkst lietot ar šādiem darbības vārdiem: kļūdīties; fiksēt; likvidēt; orientēties; finišēt; konkurēt; konstatēt; publicēt; dramatizēt.
Priedēklis pie- ir lieks vārdā pielietoju, jo nav atšķirību nozīmes ziņā starp vārdiem lietoju un pielietoju.
lietoju šampūnu, nevis pielietoju šampūnu
Darbības vārdus var darināt ar piedēkļiem. Biežāk lietojamie piedēkļi:
- -ā-: domāt;
- -ē-: zīmēt;
- -ī-: lasīt;
- -o-: ogot;
- -inā-: kaitināt
Bieži ar piedēkļiem atvasina darbības vārdus no lietvārdiem un īpašības vārdiem.
doma – domāt; zīme – zīmēt
Ar piedēkļiem darbības vārdus var atvasināt arī no citiem darbības vārdiem. Tādā gadījumā tiek norādīts, ka darbība atkārtojas vairākas reizes.
braukt – braukāt; kliegt – klaigāt; vest – vadāt