2. Vēsturiskās skaņu pārmaiņas

Pozicionālās skaņu pārmaiņas vērojamas tikai izrunā, tās neietekmē rakstību.

Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
vēsturiskās skaņu mijas;
vēsturiskais līdzskaņa zudums.
 
Vēsturiskās skaņu mijas

i, ī, e, ē, ie noteiktā mija
Skaņas, kuras mijas	k – ķ; k – c; g – ģ; g – dz
Kur mija notiek?	Atvasinājumos. Darbības vārdu formās.
Piemēri	roka – rociņa, roķele; zirgs – zirģelis, zirdziņš; kliegt – kliedzu
Līdzskaņa j noteiktā mija
Skaņas, kuras mijas	b – bj; d – ž; l – ļ; ln – ļņ; n – ņ; p – pj; s – š; t – š; v – vj; zn – žņ
Kur mija notiek?	2. deklinācijas lietvārdu vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos. 5. un 6. deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā. Daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās. Atvasinājumos.
Piemēri	gulbis – gulbji; pele – peļu; alnis – aļņi; upe – upju; sēne – sēņu; sēdēt – sēžu; smiltis – smilšains, zvaigzne – zvaigžņu
Līdzskaņa t noteiktā mija
Skaņas, kuras mijas	t – s; d – s
Kur mija notiek?	1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmes formā. Lokāmajā ciešamās kārtas pagātnes divdabī (ar izskaņu -ts, -ta).
Piemēri	meta (vienkāršā pagātne) – mest – mests; veda (vienkāršā pagātne) – vest – vesta
Līdzskaņa d noteiktā mija
Skaņas, kuras mijas	t – z; d – z
Kur mija notiek?	Daļēji lokāmajos divdabjos.
Piemēri	meta – mezdams, veda – vezdams

Vēsturiskais līdzskaņa zudums
Skaņu pārmaiņas saistītas ne tikai ar dažādu skaņu savstarpējām mijām, bet arī ar atsevišķu skaņu zudumu.
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z. Minētie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
veda – vešana; lūza – lūst