Dzīvē vari nonākt situācijā, kad būs jāveido kāds saraksts alfabēta secībā. Tavs telefons nepalīdzēs, jo tajā nav latviešu alfabēta burtu, tāpēc ir svarīgi zināt alfabētu.
Svarīgi!
Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti:
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Ja vārdu rindā ir divi vai vairāki vārdi ar vienu un to pašu burtu, jāskatās vārda otro, trešo, ceturto utt. burtu un secība jāliek pēc tiem.
Piemērs:
Uzdevums: sakārtot alfabēta secībā šos vārdus: biete, burkāns, bumba, banāns, bumbieris!
Secība:
1. banāns (jo otrais burts ir a, tas alfabētā atrodas pirms i, u vai r, kas ir pārējo vārdu otrie burti),
2. biete,
3. bumba (vārdiem bumbieris un burkāns pirmie divi burti ir vienādi, skatāmies trešo),
4. bumbieris,
2. biete,
3. bumba (vārdiem bumbieris un burkāns pirmie divi burti ir vienādi, skatāmies trešo),
4. bumbieris,
5. burkāns.
Ja vārdu rindā cilvēku uzvārdi ir vienādi, jāskatās pēc vārda pirmā burta.
Piemērs:
Anna Kārkliņa; Ilze Kārkliņa
Vairāk par alfabētu var atkārtot 5. klasē mācīto.
Latviešu valodā ir sastopamas pozicionālas skaņu jeb fonēmu pārmaiņas.
Pozicionālās skaņu jeb fonēmu pārmaiņas saistītas ar vārda izrunu.
Fonēma – valodas mazākā skaņu valodas vienība, kas spēj mainīt vārda vai vārda sastāvdaļas nozīmi un skanējumu.
Pārmaiņas nosaka burta pozīcija, proti, atrašanās blakus citām skaņām.
Pozicionālās skaņu pārmaiņas rodas noteiktā pozīcijā, noteiktos fonētiskos apstākļos atkarībā no blakus skaņām, no vārda uzsvara, no skaņas vietas zilbē, no zilbju skaita vārdā u. tml.
Vārda izruna tiek saukta par fonētisko transkripciju, un to apzīmē ar kvadrātiekavām [.].
Pozicionālās skaņu pārmaiņas
| Pozicionālās fonēmu pārmaiņas jeb mija | Piemērs – vārda rakstība un fonētiskā transkripcija jeb izruna [..] |
| Balsīgs līdzskanis nebalsīga priekšā izrunā kļūst nebalsīgs | darbs – [darps]; balsīgais līdzskanis b nebalsīgā līdzskaņa s ietekmē izrunā kļūst par nebalsīgo p |
| Nebalsīgs līdzskanis balsīga priekšā izrunā kļūst balsīgs | atdot – [addot]; nebalsīgais līdzskanis t balsīgā līdzskaņa d ietekmē izrunā kļūst par balsīgo d |
| Vārda beigās notiek divu līdzskaņu saplūdums vienā | ds – c: vārds – [vārc]; ts – c: cits – [cic]; žs – š: mūžs – [mūš]; šs – š: mirdzošs – [mirdzoš] |
| Līdzskaņi v un j vienā zilbē ar patskani pārvēršas par patskani | v – u: savs – [saus]; j – i: trolejbuss – [troleibus], zvejnieks – [zveinieks] |
| Nebalsīgs līdzskanis starp 2 īsiem patskaņiem izrunā pagarinās | lapa – [lappa]; taka – [takka] |
Lai nekļūdītos vārdu pareizrakstībā, ir svarīgi zināt vārdu pārbaudes formas. Visbiežāk vārdu var pārveidot daudzskaitlī vai kādā citā locījuma formā, vai sieviešu dzimtes formā, ja tas iespējams, lai būtu skaidri dzirdama skaņa pirms galotnes.
darbs – darbi, darbu; vārds – vārdi, vārda; mūžs – mūži; cits – citi, cita; mirdzošs – mirdzoši, mirdzoša