Valodas funkcionālie stili
Skolā valodas paveidi tiek apgūti, ņemot vērā to sabiedriskās funkcijas. Šos valodas paveidus sauc par valodas funkcionālajiem stiliem. Latviešu valodniecībā tradicionāli pazīstami pieci valodas funkcionālie stili un vairāki to paveidi.
Valodas funkcionālie stili:
- zinātniskās un populārzinātniskās valodas stils,
- lietišķo rakstu valodas stils,
- publicistikas valodas stils,
- literārās sarunvalodas stils,
- daiļliteratūras valodas stils.
Šobrīd funkcionālo valodas stilu robežas ne vienmēr var stingri noteikt. Katram valodas funkcionālajam stilam piemīt noteiktas pazīmes, bet mūsdienās nereti teksti var ietvert vairāku stilu īpatnības, tāpēc daudzos tekstos vērojamas dažādu stilu pazīmes, piemēram, publicistikas teksts var ietvert gan publicistiskā, gan zinātniskā stila pazīmes (piemēram, pētnieciskā žurnālistika), daiļliteratūrā – gan daiļliteratūras stila, gan zinātniskā stila pazīmes (piemēram, dokumentālā proza).
Lai gan visi valodas funkcionālie stili dažāda žanra tekstos tiek izmantoti gan rakstiskā, gan mutvārdu formā, sarunvalodas stils galvenokārt tiek lietots mutvārdu saziņā, bet lietišķais, zinātniskās, publicistikas un daiļliteratūras valodas stils – rakstiskos tekstos.
Mūsdienās vērojama liela tekstu žanriskā daudzveidība. Paplašinājusies ne tikai tradicionālo mutvārdu un rakstveida tekstu, bet arī moderno (multimodālo un elektronisko) tekstu dažādība.
Multimodāls teksts
Teksts tradicionālā formā ir drukāts, tajā atpazīstam vārdu, teikumu. Reizēm to papildina ilustratīvi attēli. Multimodālā tekstā apvienots vārds (teikums, teksts), attēls, kustīgs attēls, skaņa. Multimodāls teksts pārsvarā ir digitālā formā. Piemērs digitālam multimodālam tekstam ir aplāde ("podkāsts"), kurā mutvārdu tekstu papildina attēli, drukāti teksti, video, kas saistīti ar stāstījumu. Bet arī drukātu tekstu var saukt par multimodālu tekstu, ja drukātā tekstā kā palīglīdzekļi tiek izmantots dažāds teksta grafiskais izvietojums, ja teksts papildināts ar grafikiem, attēliem, ja izmantoti dažādi formatēšanas paņēmieni.
Multimodālos tekstus lasa atšķirīgi. Ja tradicionālu tekstu lasa lineāri, tad, lasot multimodālo tekstu, būs nepieciešams vienlaicīgi uztvert un izprast tekstu, attēlu, skaņu, saprast, kā katrs no tiem papildina viens otru.
Valodas līdzekļi
Katram funkcionālajam valodas stilam ir raksturīgi tipiskie izteiksmes līdzekļi. Valodas stils aptver visus valodas sistēmas līmeņus: fonētiku, morfoloģiju, leksiku, sintaksi. Konkrētais valodas stils nosaka arī konkrētu valodas līdzekļu izvēli.
Valodas līdzekļi funkcionālajos stilos: morfoloģiskie, sintaktiskie, leksiskie.
Morfoloģiskie valodas līdzekļi ir tie, kas saistīti ar vārdšķiru gramatiskajām kategorijām, kas raksturo vārdu no morfoloģijas viedokļa. Morfoloģiskie valodas līdzekļi ir, piemēram, īpašvārdi, skaitļa vārdi, 3. personas lietojums, saīsinājumi, salikti nosaukumi, darbības vārds ciešamajā kārtā, darbības vārds divdabja formā, salikteņi u. c. Lai atpazītu morfoloģiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt morfoloģijas jautājumus.
Leksiskie valodas līdzekļi ir tie, kas saistīti ar vārda nozīmi, ar vārda stilistisko un emocionāli ekspresīvo nokrāsu. Leksiskie valodas līdzekļi ir, piemēram, svešvārdi, termini, barbarismi, frazeoloģismi, sinonīmi, tēlainie izteiksmes līdzekļi u. c. Lai atpazītu leksiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt leksikoloģijas jautājumus.
Leksiskie valodas līdzekļi ir tie, kas saistīti ar vārda nozīmi, ar vārda stilistisko un emocionāli ekspresīvo nokrāsu. Leksiskie valodas līdzekļi ir, piemēram, svešvārdi, termini, barbarismi, frazeoloģismi, sinonīmi, tēlainie izteiksmes līdzekļi u. c. Lai atpazītu leksiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt leksikoloģijas jautājumus.
Sintaktiskie valodas līdzekļi ir saistīti ar tekstā esošajām sintaktiskajām konstrukcijām. Sintaktiskie valodas līdzekļi ir, piemēram, vienlīdzīgi teikuma locekļi, iespraudumi, savrupinājumi, jautājuma, izsaukuma teikumi, uzruna u. c. Lai atpazītu tekstā sintaktiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt sintakses jautājumus.
Stilistiski visniansētākie ir sarunvalodas vārdi.
Sarunvalodas vārdu lietojums runā liecina par pietiekami brīvu attieksmi pret komunikācijas partneri, par runātāja emocionalitāti (gan pozitīvu, gan negatīvu) konkrētajā saziņas situācijā, palīdz precīzāk izteikt galveno domu. Mērķtiecīgi lietoti sarunvalodas vārdi var radīt teksta tēlainību, arī humoristisku un satīrisku valodas stilu. Bez literārās sarunvalodas stila ir valodas stili, kuros sarunvalodas vārdu lietojums ir akceptējams, – publicistiskās valodas stilā un daiļliteratūras valodas stilā. Bet pārējos valodas stilos sarunvalodas vārdu lietojums jau ir valodas kultūras normu neievērošana.
Sarunvalodas vārdu lietojums runā liecina par pietiekami brīvu attieksmi pret komunikācijas partneri, par runātāja emocionalitāti (gan pozitīvu, gan negatīvu) konkrētajā saziņas situācijā, palīdz precīzāk izteikt galveno domu. Mērķtiecīgi lietoti sarunvalodas vārdi var radīt teksta tēlainību, arī humoristisku un satīrisku valodas stilu. Bez literārās sarunvalodas stila ir valodas stili, kuros sarunvalodas vārdu lietojums ir akceptējams, – publicistiskās valodas stilā un daiļliteratūras valodas stilā. Bet pārējos valodas stilos sarunvalodas vārdu lietojums jau ir valodas kultūras normu neievērošana.
Ja sarunvalodas vārdu lietojums ir pieļaujams literārajā sarunvalodā, īpašā kontekstā arī publicistikas valodas stilā vai daiļliteratūras valodas stilā, tad nevēlami literārajā valodā ir vienkāršrunas vārdi. Vienkāršrunas vārdi izsaka izteikti negatīvu vērtējumu, nereti apzīmē parādības, kas saistītas ar cilvēku un viņa negatīvajām īpašībām. Vienkāršrunas vārdu lietojums negatīvi raksturo arī pašu komunikācijas autoru.
Ja komunikācijā tiek izmantoti vienkāršrunas vārdi, tad netiek ievērotas valodas kultūras pazīmes, un šādu runu vai tekstu var saukt par vienkāršrunas stilu, un tas nav literārās valodas stils. Izņēmuma kārtā vienkāršrunas stilu var izmantot daiļliteratūrā literārā tēla valodas raksturošanai, negatīvas attieksmes izteikšanai.
Ja komunikācijā tiek izmantoti vienkāršrunas vārdi, tad netiek ievērotas valodas kultūras pazīmes, un šādu runu vai tekstu var saukt par vienkāršrunas stilu, un tas nav literārās valodas stils. Izņēmuma kārtā vienkāršrunas stilu var izmantot daiļliteratūrā literārā tēla valodas raksturošanai, negatīvas attieksmes izteikšanai.