Zinātniskās valodas stils
Zinātniskās valodas stils ir dažādu zinātņu nozaru tekstu stils. Pārsvarā tiek lietots rakstu formā, retāk mutvārdu formā, piemēram, lekcijās, ziņojumos, zinātniskos priekšlasījumos. Bieži vien konkrētais teksts ir saprotams vien attiecīgās nozares speciālistiem. Lai informētu arī citus adresātus, tiek izmantots populārzinātniskās valodas stils, kas ir zinātniskās valodas stila paveids. Populārzinātniskās valodas stilam raksturīgas zinātniskās valodas stila pazīmes pēc satura un publicistikas un daiļliteratūras stila valodas līdzekļi. Tādējādi teksts kļūst vienkāršāks, vieglāk saprotams plašākai auditorijai, spēj ieinteresēt lasītājus vai klausītājus.
Zinātniskās valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā mērķtiecība, precizitāte, skaidrība, loģika, definīcijas, formulējumi, analīze, secinājumi, iepriekš rūpīgi pārdomāta informācija. Šajos tekstos ir daudz faktu, skaitļu, diagrammu, attēlu, shēmu, tabulu. Zinātniskās valodas tekstam ir vienota atsauču sistēma, monologa forma, teksta loģiska struktūra. Stingri tiek ievērotas valodas un rakstības normas.
Zinātniskās valodas tekstiem raksturīgi dažādi žanri: referāts, anotācija, konspekts, monogrāfija, zinātniskais priekšlasījums, ziņojums, tēzes, bakalaura, maģistra, doktora darbs, tehniskā dokumentācija, enciklopēdija, mācību grāmata, lekcija u. c.
Par zinātniskās valodas stilu lasi arī šeit.
Lietišķo rakstu valodas stils
Lietišķo rakstu valodas stils ir oficiālu dokumentu stils, kuru izmanto valsts, pašvaldības, sabiedrisko uzņēmumu, privātuzņēmumu un privātpersonu darbības sfērā. Galvenokārt lieto rakstu formu, retāk mutvārdu formā, piemēram, ziņojumos, sapulcēs, apsveikumos. Lietišķo rakstu valodas stilu var iedalīt juridiskajā jeb likumdošanas apakšstilā (nosaka tiesiskās normas valstī), administratīvajā jeb kancelejas apakšstilā (regulē attiecības starp cilvēku un iestādēm, starp iestādēm, starp cilvēkiem), diplomātiskajā apakšstilā (izmanto starptautisko attiecību jomā).
Lietišķo rakstu valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā objektivitāte, lakonisms, izteiksmes līdzekļu, īpaši leksikas, ekonomija, standartizācija, dokumentalitāte, arī bagātīgs faktu un skaitļu izmantojums, noteikta parauga veidlapas, lakonisks izteiksmes veids.
Lietišķo rakstu valodas stila tekstiem ir dažādi žanri: nolikums, statūti, instrukcijas, noteikumi, likums, līgums, plāns, memorands, konvencija, lēmums, rīkojums, izziņa, akts, kvīts, iesniegums, paskaidrojums, lietišķā vēstule, pilnvara, ielūgums, sludinājums, apsveikums, protokols, CV, pieteikums, motivācijas vēstule, raksturojums u. c.
Teksta piederība pie noteiktā paveida nosaka arī valodas līdzekļu lietojumu.
Lietišķo rakstu valodas stilam ir divi funkcionālie paveidi:
- diplomātisko attiecību lietišķo rakstu valodas stila funkcionālais paveids,
- kancelejas lietišķo rakstu valodas stila funkcionālais paveids.
Diplomātisko attiecību lietišķo rakstu valodas stila funkcionālais paveids robežojas ar publicistikas valodas stila atsevišķiem žanriem, tāpēc šajos tekstos pieļaujama arī emocionāli ekspresīvo izteiksmes līdzekļu lietojums.
Kancelejas lietišķo rakstu valodas stila funkcionālais paveids iedalās:
- valdības un sabiedrisko organizāciju dokumentos,
- administratīvi saimnieciskās darbības dokumentos,
- tiesu dokumentos.
Katrā dokumentu grupā var saskatīt īpatnības atsevišķu valodas līdzekļu lietojumā. Piemēram, atšķirībā no administratīvi saimnieciskās darbības dokumentiem, kuros nereti izmanto standartizētas veidlapas ar ļoti lakonisku leksikas izvēli, vienkāršiem teikumiem (piemēram, iesnieguma, protokola, atskaites veidlapas), valdības un sabiedrisko organizāciju dokumentos nereti dominē plaši salikti teikumi, konkrētās nozares leksika (piemēram, likumos, noteikumos, statūtos). Tiesu dokumenti arī atšķiras ar specifisku leksiku un šai jomai tradicionāliem vārdu savienojumiem.
Par lietišķo rakstu valodas stilu lasi arī "Lietišķo rakstu valodas stils. 11. klase" un "Lietišķais stils. 12. klase".