Īpašības vārdam ir divu veidu galotnes – noteiktā un nenoteiktā galotne.
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte vienskaitlis
silts vējš
Vīriešu dzimte daudzskaitlis
silti vēji
Sieviešu dzimte vienskaitlis
silta diena
Sieviešu dzimte daudzskaitlis
siltas dienas
   
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte vienskaitlis
siltais vējš
Vīriešu dzimte daudzskaitlis
siltie vēji
Sieviešu dzimte vienskaitlis
siltā diena
Sieviešu dzimte daudzskaitlis
siltās dienas
 
Nenoteiktā galotne tiek lietota:
  • ja īpašības vārds priekšmetu vai dzīvu būtni raksturo kā svešu, kā pirmoreiz minētu;
Piemērs:
Apmēram pēc pusstundas ieradās spilgti sarkans ugunsdzēsēju auto.
kāds auto? - sarkans
sarkans auto - pirmoreiz minēts svešs, nezināms auto
  • tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem kāds, dažs, visāds, dažāds.
Piemērs:
Daži mazi bērni skaļi iesmējās, ieraugot klauna spuraino galvu.
kādi bērni? - mazi
mazi bērni - īpašības vārds seko aiz vārda "daži", kas norāda uz kaut ko nenoteiktu, nekonkrētu, proti, svešu, nezināmu
Noteiktā galotne tiek lietota:
  • ja īpašības vārds raksturo zināmu, pazīstamu priekšmetu vai dzīvu būtni;
Piemērs:
“Bet tūlīt ne!” Ilze atkal iesmējās. “tagad mums jāvaktē tas... melnais vīrs... ar maisu...”
kāds vīrs? - melnais
melnais vīrs - zināms vīrs melnā apģērbā
  • tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem šis, tas, pats, viss, mans, tavs, savs, mūsu, jūsu, viņu, viņa, viņas;
Piemērs:
Bet tomēr abi kopā viņi tās garās stundas nepavadīja vis.
kādas stundas? - garās
garās stundas - īpašības vārds seko aiz vārda "tās", kas norāda uz konkrētību
Piemērs:
Pēc iepriekšējā gada pieredzes Artūrs zināja: vislabākais skats atsedzas no paugura aiz alkšņu pudura.
kāds skats? - vislabākais
vislabākais - īpašības vārds vispārākajā pakāpē
  • īpašības vārdiem, kas kļuvuši par īpašvārdiem;
Piemērs:
Rudais, pavēris vienu aci, paraustīja degunu un ar ķepu pieķibināja reņģi sev tuvāk.
Rudais - rudais kaķis