Tiešā runa ir kādas personas runas vai domu tiešs atkārtojums.
Vārdus, kas norāda uz runātāju vai runas situāciju precīzāk, sauc par piebildi.
Rakstos tiešo runu liek pēdiņās.
Iegaumē!
- Aiz piebildes liek kolu.
Piebilde: "Tiešā runa."
Tētis noteica: "Es šodien mājās būšu vēlu."
- Tiešo runu liek pēdiņās (tiešās runas sākumā pēdiņas apakšā, bet tiešās runas beigās pēdiņas augšā).
Piebilde: "Tiešā runa."
Mazais Kārlītis jautāja: "Vai tu man vakarā pasaku palasīsi?"
- Tiešo runu sāk rakstīt ar lielo burtu.
Piebilde: "Tiešā runa."
Skolotāja jautāja: "Kurš vēlas pirmais pastāstīt par savu projektu?"
- Tiešās runas beigu pieturzīme liekama pirms pēdiņām.
Piebilde: ,,Tiešā runa!"
Aija iesaucās: "Cik interesants darbs!"
Svarīgi!
Tiešā runa var būt izteikta vienā vai vairākos teikumos.
Piemērs:
Kate stāstīja māsiņai: "Es šodien iešu uz parku pastaigāties. Vai tu nāksi man līdzi?"
Tiešās runas teikumos lieto tādas pieturzīmes, kāda ir teikumā paustā attieksme pret īstenību.
Piebilde: "Tiešā runa." (stāstījuma teikums)
Piemērs:
Liene stāstīja: "Es lasu grāmatu."
Piemērs:
Liene jautāja: "Vai tu lasi grāmatu?"
Piebilde: "Tiešā runa!" (izsaukuma teikums)
Piemērs:
Liene iesaucās: "Cik skaista grāmata!"
