28. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS 9. KLASEI
Apvidvārdi ir vārdi, kuru lieto tikai kādā noteiktā apvidū. Tie nepieder pie literārās valodas.
Piemērs:
vārds literārajā valodā
kartupelis
apvidvārds Kurzemē
rācenis
apvidvārds Vidzemē
tupenis
apvidvārds Latgalē
buļba
Apvidvārdi nosauc:

sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus (stundenis - pulkstenis, špilkums - bļodiņa);

darba rīkus (spannis - spainis, ciris - cirvis);

lauksaimniecības produktus (sipisnieks - biezpiens, rūgusis - rūgušpiens);
 
ēdienus (buļbašnīks - kartupeļu pīrādziņi ar pildījumu, bačiņas - biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām);

apģērba gabalus (sukne - sieviešu kleita, skusts - lakats, arī kabatlakats);

savvaļas augus (dābols - āboliņš, ēcis  - parastais paeglis, ceļine - ceļteka).
 
Apvidvārdi parasti ir viens no valodas bagātināšanas avotiem. Tie saglabājušies izloksnēs.
Piemērs:
Burlaks – kauslis, laupītājs.
Puktīgs – dusmīgs.
Jumprava – jaunava.
Ūzas – bikses.
Spindzele – lapsene.
Biķeris – kauss.
Knauslis – ods.
Naģe – varde.
Smakrs, ķinnis – zods.
Aloties – kļūdīties, pārprast.
Īkstis – nieres.
Špilkums – bļodiņa.
Stiķenes – ērkšķogas.
Nosebot – nokavēt.
Krābiņš – neliels arkls.
Dižgabals – lielgabals.
Stundenis – pulkstenis.
Nēzdogs – kabatlakats.
Matīt – manīt.
Ļetraks – slikts, nekārtīgs, neuzticams cilvēks.
Kveldināt – plaucēt karstā ūdenī īsu brīdi, parasti, runājot par gatavošanu.
Abrkasis – no abras izkasa mīklu un izveido mazu maizes kukulīti.
Grāpis – katls.
Venters – zivju ķeršanai domāts rīks.