Teorija

Līdzās visā Latvijā pazīstamiem vārdiem latviešu valodā ir vārdi, ko lieto tikai kādā Latvijas daļā un kas nepieder pie literārās valodas leksikas. Tie ir apvidvārdi. Apvidvārdu skaidrojumu tu vari sameklēt ievadot vārdu vārdnīcā.
Apvidvārdi – vārdi, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
kartupeli.jpg
 
Piemēram, visiem pazīstamais vārds kartupelis.
Kurzemē paralēli plaši lieto vārdu rācenis, Vidzemes vidienē - vārdu tupenis, Latgalē - buļba.
 
varde.jpg
  
Varde.
Zemgalē varde, Kurzemē naģe, Vidzemē kunne, Latgalē vardive.
 
Apvidvārdi nosauc :
1. sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus
Piemērs:
 dores – durvis, slauķis – dvielis, kauškens – bļoda
2. darba rīkus
Piemērs:
āmars – āmurs, cīris – cirvis, šķulpe – lāpsta
3. ēdienus
Piemērs:
pankops – pankūka, nūdaļas – makaroni
4. apģērba gabalus
Piemērs:
tupeles – kurpes, drānis – lakatiņš
Apvidvārdus var lasīt tautasdziesmās:
 
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecam luste aizgājusi
Par kalniņu dziedādama.
 
Apvidvārds luste – prieks. 
 
Govju gans Dieva bērns,
Dievs kurpītes šūdināja;
Cūku gans velna bērns,
Velns tupeles salāpīja.
 
Apvidvārds tupeles – kurpes. 
 
Suitu valodu runā Suitu kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir mūsdienu Alsungas novads, Ventspils novada Jūrkalnes un Kuldīgas novada Gudenieku pagasts. Suitu valodai raksturīgas vairākas uzreiz pamanāmas atšķirības no latviešu literārās valodas. Bez tam, daudzus atsevišķus vārdus izrunā savādāk, piemēram:
kaņupe –  kaņepe,
stumds – stunda,
plūne – plūme u.c.
Ir arī daudz īpatnēju vārdu:
pucene – pīlādzis, kangas – stelles,
piekods – pavalgs, kacēt – sasniegt kaut ko ar roku) u.t.t.
 
Suitu valodai ir raksturīgi dažādi saīsinājumi vārdu galotnēs tai skaitā vārdu personālajās galotnēs:  es redz, tu redz (es redzu, tu redzi).
 
Latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids, kas ir attīstījies līdz ar latviešu literāro valodu. Ikdienā latgaliski sarunājas 8,8% Latvijas iedzīvotāju. Latgaliešu valodai ir vairākas izloksnes, tātad dažādās Latgales vietās varam dzirdēt atšķirīgu valodu, un ir apvidvārdi, kurus lieto tikai konkrētā apvidū.
Piemērs:
išbuons – liela krūze, gradusnīks – termometrs
ručnīks – dvielis, radzams – redzams
vīns – viens, mierkačs – pērtiķis
Atsauce:
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/apvidvārdi,
http://dainuskapis.lv/tautasdziesmas
https://tulkot.lv/latgaliesu-valoda/