Lasi pasaku! Atrodi un ievieto pasakas atslēgvārdus!
Zaķis un ezis
Ezis sarunāja ar savu brāli zaķi piemuļķot. Mežmalā bija dziļš grāvis. Abi eži nostājas – viens vienā grāvja galā, otrs otrā, un tad tas ezis, kas šinī grāvja galā, teica zaķimi: “Nu, klausies, zaķi! Tā tu izlielies, ka esi liels skrējējs, bet es varu tevi noskriet.”
“Ej, ej, ej! Tad lai man ūsas norauj, tam neticu.”
“Ko tur ticēt, ko neticēt, derēsim: ja tu mani noskriesi, tad izrauj manam kažokam desmit dzeloņus; ja es tevi noskriešu, tad izraušu no tavām ūsām desmit spalvas. Jā? Vai tā paliek?”
“Labi! Bet man tikai žēl tava kažoka.”
“Un man atkal tavu ūsu! Bet tad tu nu, zaķi, kā liekas, skriesi pa grāvja malu, es pa grāvja iekšpusi.”
Labi. Zaķis aizskrēja kā viesulis un karstumā nemaz neapskatījās, vai ezis skrien vai ne. Aizskrēja otrā galā, ezis jau priekšā: “Vai dzirdi! Kur tu tik ilgi? Es gandrīz nosalu, tevi gaidīdams.”
“Nē, nē, ezīt, es šoreiz nokļūdījos, skriesim vēl atpakaļ.”
“Labi, skriesim!”
Un zaķis aizskrēja kā viesulis. Bet otrā galā atkal ezis jau priekšā: “Vai dzirdi! Ko tu te mani saldē, dod tās ūsas!”
“Nē, nē, nē, ezīt, skriesim vēl tikai šoreiz, kas tad būs, tas būs.”
Zaķis aizskrēja kā viesulis. Bet otrā galā atkal ezis jau priekšā: “Vai dzirdi, dod tās ūsas, vairāk ar tevi nespokošos.”
Neko darīt, bija jādod. Ezis izrāva zaķim desmit ūsu spalvas un iebakstīja piecas savam brālim pie lūpām, piecas sev pašam. No tā laika visiem ežiem tādas zaķa ūsiņas pie lūpām.
Atslēgvārdi: , , .
“Ej, ej, ej! Tad lai man ūsas norauj, tam neticu.”
“Ko tur ticēt, ko neticēt, derēsim: ja tu mani noskriesi, tad izrauj manam kažokam desmit dzeloņus; ja es tevi noskriešu, tad izraušu no tavām ūsām desmit spalvas. Jā? Vai tā paliek?”
“Labi! Bet man tikai žēl tava kažoka.”
“Un man atkal tavu ūsu! Bet tad tu nu, zaķi, kā liekas, skriesi pa grāvja malu, es pa grāvja iekšpusi.”
Labi. Zaķis aizskrēja kā viesulis un karstumā nemaz neapskatījās, vai ezis skrien vai ne. Aizskrēja otrā galā, ezis jau priekšā: “Vai dzirdi! Kur tu tik ilgi? Es gandrīz nosalu, tevi gaidīdams.”
“Nē, nē, ezīt, es šoreiz nokļūdījos, skriesim vēl atpakaļ.”
“Labi, skriesim!”
Un zaķis aizskrēja kā viesulis. Bet otrā galā atkal ezis jau priekšā: “Vai dzirdi! Ko tu te mani saldē, dod tās ūsas!”
“Nē, nē, nē, ezīt, skriesim vēl tikai šoreiz, kas tad būs, tas būs.”
Zaķis aizskrēja kā viesulis. Bet otrā galā atkal ezis jau priekšā: “Vai dzirdi, dod tās ūsas, vairāk ar tevi nespokošos.”
Neko darīt, bija jādod. Ezis izrāva zaķim desmit ūsu spalvas un iebakstīja piecas savam brālim pie lūpām, piecas sev pašam. No tā laika visiem ežiem tādas zaķa ūsiņas pie lūpām.
Atbilžu varianti:
ezis
gredzens
brāļi
cimdiņš
sacensības
Atsauce:
https://registri.visc.gov.lv/, metodiskais materiāls pedagogiem
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
