Lasi pasaku! Sameklē un ievelc pasakas atslēgvārdus!
Ozoliņš un beka
Veca beka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam blakus izlīda jauna ozoliņa atvase. Bet beka lepnumā viņu bargi nopaļāja: “Tāds tievs nabadziņš nekaunas man vecai sievai gandrīz galvā sēsties! Nevarēja citur pūt?”
“Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk.”
Te trešā dienā vecā beka jau kunkst: “Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!”
Bet ozoliņš atbild: “Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija.”
Un tai pašā dienā beka nolaida galvu un apvēlās.
“Te nu bija tava lepnība!” ozoliņš nodomāja. Atslēgvārdi: , , .
“Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk.”
Te trešā dienā vecā beka jau kunkst: “Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!”
Bet ozoliņš atbild: “Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija.”
Un tai pašā dienā beka nolaida galvu un apvēlās.
“Te nu bija tava lepnība!” ozoliņš nodomāja.
Atbilžu varianti:
mežs
ozoliņš
lepnība
ābele
beka
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
