Lasi pasakas .  
 
Kādu dienu Sarkangalvīte devās pie vecmāmiņas, kura bija saslimusi.
– Uzredzēšanos, meitiņ! – atvadījās māte.
– Esi uzmanīga, ejot cauri mežam.
Turpat netālu klaiņoja vilks. Viņš redzēja meiteni aizejam un sāka skriet, kamēr panāca to.
– Kurp tu dodies, jauko Sarkangalvīt?
– Pie vecmāmiņas. Es nesu viņai medu un kūkas, – meitene atbildēja.
Zvēriņi centās meiteni brīdināt, lai viņa nerunā ar vilku. Sarkangalvīte aizkavējās ceļā, lai saplūktu puķes, ko aiznest vecmāmiņai. Vilks izmantoja izdevību un metās skriet, lai nonāktu pie vecmāmiņas pirms meitenes.
Tā kā vecmāmiņa jau pazina ļauno vilku, viņa centās paslēpties skapī.
Vilks uzvilka vecmāmiņas mici, aplika viņas lakatu un ierāpās gultā. Sarkangalvīte, kura neko par notikušo nezināja, pienāca pie mājas.
Pienākusi pie gultas, meitenīte brīnījās:
– Vecmāmiņ, kādas tev milzīgas ausis!
– Lai tevi labāk dzirdētu.
– Vecmāmiņ, kādas tev lielas acis!
– Lai tevi labāk redzētu.
Bet Sarkangalvīte nebeidza brīnīties:
– Vecmāmiņ, kāda tev milzīga mute!
– Lai varētu tevi labāk apēst! – iesaucās vilks un klupa virsū Sarkangalvītei.
Meitene metās bēgt un saka skaļi kliegt:
– Tu mani nenotversi, ļaunais vilks! Mednieki, mednieki, ķeriet vilku!
Atskrēja mednieki ar bisēm un izšāva. Mednieki aiznesa ievainoto vilku. Sarkangalvīte ar vecmāmiņu apkampās un jutās laimīgas, ka nebija iekritušas vilka ķetnās.
 
Atrodi pasakai attiecīgu ilustrāciju. Ievieto!
  
Atbilžu varianti:
vecisa_cimdins_1.png
redhood_5.png
ezis_un_zakis_1.png
Atsauce:
Pēc J.Grimma, V.Grimma pasakas "'Sarkangalvīte"
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!