Lasi pasaku!
Veca beka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam blakus izlīda jauna ozoliņa atvase. Bet
beka lepnumā viņu bargi nopaļāja: “Tāds tievs nabadziņš nekaunas man vecai sievai gandrīz galvā
sēsties! Nevarēja citur pūt?”
“Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk.”
Te trešā dienā vecā beka jau kunkst: “Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!”
Bet ozoliņš atbild: “Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija.”
Un tai pašā dienā beka nolaida galvu un apvēlās.
“Te nu bija tava lepnība!” ozoliņš nodomāja.
beka lepnumā viņu bargi nopaļāja: “Tāds tievs nabadziņš nekaunas man vecai sievai gandrīz galvā
sēsties! Nevarēja citur pūt?”
“Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk.”
Te trešā dienā vecā beka jau kunkst: “Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!”
Bet ozoliņš atbild: “Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija.”
Un tai pašā dienā beka nolaida galvu un apvēlās.
“Te nu bija tava lepnība!” ozoliņš nodomāja.
Atrodi pasakai attiecīgu ilustrāciju. Ievieto!
Atbilžu varianti:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!