Lasi pasaku.  
 
Reiz dzīvoja mazā mājiņā ļoti nabadzīgi vecīši. Viņiem nebija nekā ēdama. Reiz viņi saslaucīja
saujiņu miltu, iejauca pienā un izcepa kukulīti. To nolika uz loga, lai atdzistu. Kukulītis nolēca no loga
un bēga prom.
Ceļā viņš satika kaķi. Kaķītis sacīja: “Kukulīt, es tevi ēdīšu!”
Bet kukulītis atsacīja: “Neēd vis mani, es tev pastāstīšu pasaku. Mani izcepa un nolika uz loga, lai
atdzistu. Es aizbēgu no vecīša, vecenītes, no tevis, kaķīt, arī aizbēgšu.”
Kamēr kaķis viņa pasaku klausījās, kukulītis jau gabalā. Tālāk ejot, viņš satika suni. Suns viņam
prasīja: “Kur skriesi? Es tevi ēdīšu!”
Kukulītis atkal stāstīja pasaku. Kamēr suns klausījās, kukulītis jau gabalā.
Mežā viņam pretī nāca vilks. “Kukulīt, es tevi ēdīšu!” vilks sacīja.
Kukulītis lūdzās, lai vilks viņu neēstu un sāka atkal savu pasaku. Kamēr vilks kukulīša pasaku klausījās, viņš pats jau gabalā.
Tad kukulītis satika lapsu. Tā sacīja: “Kukulīt, es tevi ēdīšu!”
“Neēd vis mani, lapsiņ, es tev pastāstīšu pasaciņu.”
Lapsa sacēla ausis un sacīja kukulītim: “Es slikti dzirdu, uzkāp uz manas auss un sāc vēl no gala!”
Kā tik kukulītis uzkāpa uz lapsas auss, tā lapsa pameta galvu uz augšu, saķēra viņu mutē un apēda.
 
Atrodi pasakai attiecīgu ilustrāciju. Ievieto!
  
Atbilžu varianti:
shutterstock_1532420639.jpg
Ozols un beka.png
sienazis_un_skudra_5.png
Atsauce:
https://registri.visc.gov.lv/, metodiskais materiāls pedagogiem
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!