7. Kristietība. Svētie raksti

"Visas kristīgās baznīcas par vienīgajiem svētajiem rakstiem uzskata Bībeli."¹ Bībele ir nosaukums, kuru lieto kristieši Svēto rakstu apzīmēšanai.

 

 

Bībeli veido divas daļas, kuras dēvē par Derībām. Veco Derību veido senebreju raksti, kurus Jēzus Kristus atzina par svētiem. Vecā Derība rakstīta senebreju valodā. Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.

 

Jaunā Derība ir jaunākā Bībeles daļa, kura tiek atzīta tikai kristietībā. Tā vēsta par Jēzus Kristus dzīvi, kristietības pirmsākumiem. Jauno Derību veido 27 raksti un grāmatas.

 

Ja Vecajā Derībā Mozus slēdz derību ar Dievu, tad Jaunajā Derībā to dara Jēzus Kristus. Tā ir vienošanās, kuru Jēzus slēdz starp mācekļiem un tiem cilvēkiem, kuri sekos viņa mācībai, un Dievu, kurš pestīs šos cilvēkus no Pastarās tiesas, ja viņi ticēs Dievam un Jēzum Kristum.

 

 

Jauno Derību veido četri Jēzus Kristus dzīves stāsti jeb evaņģēliji - Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēliji, Apustuļu darbi (Jēzus mācekļu darbības apraksts), Jēzus mācekļu vēstules jeb Apustuļu vēstules, Jāņa Atklāsmes grāmata (Apokalipse, šeit apcerēts kristiešu viedoklis par pasaules galu). Jaunā Derība rakstīta sengrieķu valodā laika posmā no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimtam. Jaunā Derība pilnībā tika apstiprināta 364. gadā Laodikejas koncilā.

 

Zinātnieki, pētot šos tekstus, secinājuši, ka Jaunās Derības senākā daļa ir "Jāņa Atklāsmes grāmata", kas sarakstīta aptuveni 68.-69. gadā, kas iezīmējas ar sacelšanās kulminācijas brīdi Jūdejā. Savukārt apustuļa Pāvila vēstules esot sarakstītas krietni vēlāk (2.gadsimts). Arī evaņģēliji, kurus gan uzskata par senākajiem tekstiem, tapuši ap 2. gadu simteni. Apustuļu darbi tapuši pēdējie (aptuveni 2. gadsimta vidū).

Evaņģēlijs tulkojumā no sengrieķu valodas vārda εὐαγγέλιον, euangelion nozīmē vēsts. Evaņģēliji vēsta par kristietības izveidotāja Jēzus Kristus dzīvi, viņa sludinātāja gaitām, brīnumdarītāja spējām, ciešanām, nāvi pie krusta un brīnumaino augšāmcelšanos. Evaņģēliju pirmajās daļās satura ziņā ir gan kopīgi notikumu atspoguļojumi, gan ar atšķirīgi vēstījumi. Jāņa evaņģēlijs ļoti atšķiras no Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijiem.

 

Mateja evaņģēlijs - pirmā Jaunās Derības grāmata. Lai arī tajā atspoguļojas Jēzus dzīves gaitas, tām nav hronoloģiskas secības, tādēļ šis evaņģēlijs uztverams vairāk kā Jēzus mācības izklāsts. Mateja evaņģēlijā akcentēts Vecās Derības pravietojumu piepildījums Jēzus dzīvē.

 

 

Šeit tiek uzsvērts, ka Jēzus ir patiesais Mesija, kura atnākšanu pravietoja Vecās Derības pravieši. Šajā evaņģēlijā iespējams izsekot Jēzus dzimtas kokam, kas sākas ar Ābramu. Mateja evaņģēlijā aprakstīta Jēzus dzīve sākot ar viņa nākšana pasaulē līdz pat viņa nāvei pie krusta un augšāmcelšanās brīnumam.

 

Marka evaņģēlijs - otrā Jaunās Derības grāmata, īsākais no Bībeles četriem evaņģēlijiem. Daļa pētnieku gan uzskata, ka Marka evaņģēlijs tika uzrakstīts pirmais un pārējie tapuši, ietekmējoties no šī evaņģēlija. To apstiprina fakts, ka šajā evaņģēlijā ir maz tādu tekstu, kuri būtu sastopami tikai šajā evaņģēlijā. Marka evaņģēlijs vairāk stāsta par Jēzus darbību, mazāk - par viņa mācību.

 

 

Šajā evaņģēlijā netiek aprakstīta Jēzus bērnība, tas sākas ar Jēzus kristīšanu un noslēdzas ar Jēzus parādīšanos mācekļiem pēc nāves pie krusta. 

 

Lūkas evaņģēlijs - trešā Jaunās Derības grāmata. Tajā aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve. Šis vēstījums atšķiras no citiem ar detalizētu aprakstu, daudz tiek minētas Jēzus pamācības, kas izteiktas pārnestā nozīmē - Jēzus skaidroja savu mācību, izmantojot piemērus no ikdienas dzīves, lai klausītājam būtu labāk saprotama šī mācība.

 

 

Lūkas evaņģēlijs sākas ar daudz senākiem notikumiem, kas risinājās vēl pirms Jēzus piedzimšanas. Tikai šajā evaņģēlijā atrodama informācija par Jāņa Kristītāja vecākiem, par notikumiem, kas saistīti ar viņa piedzimšanu, par Jāņa Kristītāja mātes un jaunavas Marijas tikšanos. Šajā evaņģēlijā vēstīts par ganiem, kuri pielūdza jaundzimušo Jēzu, par to, kā 12 gadus vecais Jēzus apmeklē Jeruzalemes templi.

 

Šajā evaņģēlijā minēts arī Jēzus dzimtas koks, kas sākas ar Ādamu. Jēzus dzīves pēdējās dienas atspoguļotas mazāk, nekā citos evaņģēlijos. Lūkas evaņģēlijs noslēdzas ar Jēzus Kristus debesīs uzņemšanas aprakstu.

 

Jāņa evaņģēlijs - ceturtā Jaunās Derības grāmata, kurā aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve pie krusta. Šis evaņģēlijs no pirmajiem trim atšķiras ar to, ka Jēzus dzīve šajā evaņģēlijā attēlota citādāk. Šī iezīme pamatojas ar to, ka Jāņa mācekļi esot vēlējušies, lai Jānis savā evaņģēlijā pastāsta par Jēzus dzīvi faktus, kas nav minēti pirmajos trīs evaņģēlijos.

 

 

Zinātnieki apšauba pieņēmumu, ka šo evaņģēliju sarakstījis Jānis, viens no Jēzus apustuļiem.

Apustuļu darbi ir Jaunās Derības piektā grāmata. Šajā grāmatā aprakstīti notikumi, kas risinājās no Jēzus Kristus augšāmcelšanās brīža līdz apustuļa Pāvila ceļojumam uz Romu. Apustuļu darbi vēsta par kristīgās draudzes izveidošanu, kristietības izplatīšanos 1.gadsimtā. Par Apustuļu darbu autoru uzskata apustuli Lūku, Lūkas evaņģēlija autoru. Lūka bija ārsts, viņš pavadīja apustuli Pāvilu viņa ceļojumos. Pastāv uzskats, ka Apustuļu darbi tapuši 1. gadsimta 60. gados.

 

 

Apustuļu darbi ir sava veida turpinājums Lūkas evaņģēlijam. Šajos darbos aprakstītie notikumi aizsākas Jeruzālemē, turpinās Jūdejā un Samarijā, noslēgumā - Romā, uz kurieni apustulis Pāvils devās caur Sīriju un Mazāziju. Galvenās personas, kas aprakstītas šajos darbos, ir apustuļi Pēteris un Pāvils.

 

Šajā nodaļā apkopotas apustuļu Pāvila, Jēkaba, Pētera, Jāņa un Jūdas vēstules. Tās ir kā sava veida mācību grāmatas, kuras viņi rakstījuši savām draudzēm vai kādam konkrētam draudzes loceklim. Šajās vēstulēs runāts par kristīgā cilvēka pienākumiem pret savu tuvāko, pret valdību. Tajās tiek cildināta kristīgā draudze, runāts par augšāmcelšanos. Apustuļi savās vēstulēs aicina nezaudēt mūžīgo cerību, mudina svētīgi dzīvot.

Šo grāmatu reizēm dēvē arī par Apokalipsi (tulkojumā no grieķu valodas vārds ἀποκάλυψις apokalipsis nozīmē atklāsme). Jāņa Atklāsmes grāmata ir pēdējā Jaunās Derības grāmata, vienīgā pravietojumu grāmata Jaunajā Derībā. Uzskata, ka Atklāsmes grāmatas autors ir apustulis Jānis, šī grāmata tapusi 1. gadsimtā.

 

 

Tā ir vienīgā praviešu grāmata, kurā runāts par Dieva valstības mērķiem, stāstīts par Dieva valstības varenību. Tajā aprakstītas atklāsmes, kuras Jānis saņēmis no Dieva. Jāņa Atklāsmes grāmatā stāstīts par notikumiem, kuri risināsies pirms Jēzus Kristus otrreizējās atnākšanas uz Zemi, piemēram, dažādas dabas katastrofas, neticami brīnumi (no debesīm plūdīs uguns, mirušie atdzīvosies, ieradīsies eņģeļi).

 

Jānis pravietoja arī par antikrista ierašanos uz šīs zemes. Antikrists - cilvēks, Jēzus Kristus pretstats, kurš uzdosies par Mesiju, taču viņš būs ļauns pēc savas būtības. Plašākā nozīmē šo terminu lieto, lai apzīmētu cilvēkus, kuri noliedz Jēzu un evaņģēlijos pausto vēsti.

 

 

Jānis pravietoja arī par Jēzus Kristus otrreizējo atnākšanu uz Zemi, pasaules galu un Pastaro tiesu (Dievs tiesās cilvēkus, ticīgos apbalvojot, bet grēciniekiem piespriežot sodu).

 

 

Atklāsmes grāmata noslēdzas ar pravietojumu, ka smagā cīņa ar sātanu vainagosies ar Dieva uzvaru. Atjaunotajā pasaulē Dievs dzīvos kopā ar cilvēkiem.