"Kristiešu dievnamus var iedalīt trīs grupās: Rietumu baznīcās, Austrumu baznīcās un lūgšanu namos."¹
Par baznīcu dēvē celtni, kura tiek izmantota kā kristiešu kopā sanākšanas vieta, lai apvienotu kristiešu sabiedrību jeb draudzi. Par baznīcu dēvē tikai kristietības sakrālās celtnes.
Rietumu baznīca
Šīs baznīcas atrodas tajās teritorijās, kur izplatīta Romas katoļu ticība un luterānisms.
Šie dievnami būvēti latīņu krusta formā.
Attēlā - latīņu krusts
Attēlā - kapelas plānā vērojams latīņu krusts
Attēlā - Pizas katedrāle, kuras plānā vērojama latīņu krusta forma
Krusta virsotnē uzbūvēta niša, kuru dēvē par apsīdu. Apsīdā atrodas altāris, dažkārt - trīs altāri, no kuriem centrālais altāris ir galvenais altāris. Uz altāra novieto Bībeli, sveces, krucifiksu, dievgalda traukus.
Attēlā - altāris
Vēl apsīdā, aiz altāra, atrodas liela altārglezna, kurā vērojams kāds notikums no Jēzus Kristus dzīves. Dažkārt altārgleznu aizstāj vitrāžas (gadījumā, kad apsīdā izbūvēti logi).
Attēlā - altāris, altārglezna
Attēlā - altāris, vitrāžas
Altāra daļu bieži vien no pārējās telpas norobežo ar margām, kas novietotas uz grīdas, vai arī īpašu dekoru, kas atrodas pie griestiem.
Attēlā - altāra daļu norobežojošās margas
Attēlā - altārdaļu norobežojošais dekors
Altāra tuvumā izveidots paaugstinājums - kancele. Šeit garīdznieki saka runas.
Attēlā - kancele
Pretējā pusē apsīdai atrodas ieeja baznīcā. Virs ieejas parasti atrodas balkons ar ērģelēm. Balkonā dievkalpojuma laikā dažkārt atrodas koris. Ieeja parasti atrodas rietumu debespusē, apsīda - austrumu debespusē.
Attēlā - ērģeles
Baznīcās parasti atrodas solu rindas, kuros dievkalpojuma laikā sēž draudzes locekļi.
Attēlā - solu rindas izvietotas abās pusēs centrālajai ejai
Katoļu baznīcās līdzās solu rindām atrodas īpaši bikts soli, kuros garīdznieks uzklausa draudzes locekļu grēksūdzi. Vēl šajās baznīcās atrodas simboliskas Krusta ceļa 14 pieturvietas.
Attēlā - simboliskas Krusta ceļa pieturvietas
Atkarībā no katoļu baznīcas nozīmes un funkcijām tās iedalās vairākās grupās.
1. Katedrāle jeb Doms (tulkojumā no latīņu valodas vārdiem Domus Dei nozīmē Dieva nams). Šajā dievnamā atrodas metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa tronis jeb katedra, no kurienes viņš pārvalda savu draudzes apgabalu.
Attēlā - Svētā Stefana katedrāle Francijā
Agrāk bīskapa tronis jeb katedra atradās apsīdas daļā, tam priekšā atradās altāris, kas norobežoja bīskapa troni no vienkāršās tautas.
Attēlā - bīskapa tronis jeb katedra
2. Bazilika - priviliģēta baznīca, kurai šo goda nosaukumu piešķir Romas pāvests. Bazilikās atrodas brīnumdarošās svētbildes, Svēto relikvijas, uz šiem dievnamiem dodas svētceļotāji, lai pielūgtu un godinātu Jēzu Kristu un viņa māti Jaunavu Mariju.
Attēlā - Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika
Pastāv divi baziliku veidi: Basilica majoris (lielā bazilika) un Basilica minoris (mazā bazilika). Lielās bazilikas pasaulē ir tikai četras un tās visas atrodas Itālijā, Romā. Savukārt mazās bazilikas atrodas dažādās pasaules valstīs.
Attēlā - Svētā Pētera bazilika Romā (lielā bazilika)
Lielo baziliku vada kardināls. Katrai lielajai bazilikai ir Svētās durvis, kuras tiek atvērtas tikai nozīmīgu jubileju laikā vai Svētajā gadā. Lielo baziliku ģerbonī attēlo sakrustotas atslēgas. Pie lielās bazilikas galvenā altāra, kuru dēvē par Pāvesta altāri, Svēto Misi (galveno dievkalpojumu, kas veltīts Jēzus pestīšanas piemiņai) vada tikai pāvests vai kardināls (pēc tam, kad ir saņemta īpaša atļauja no pāvesta).
Visām bazilikām ir divi noteikti simboliski priekšmeti. Viens no tiem ir paviljons jeb ombrellino, kas atgādina saulessargu; tas izgatavots no sarkanas un dzeltenas krāsas auduma. Lielo baziliku paviljoni papildus jau minētajiem krāsu toņiem un materiāliem pārklāti arī ar zelta krāsas līnijām un sarkanu samtu ar zelta maliņu. Paviljona attēls redzams bazilikas ģerbonī.
Attēlā - paviljons
Otrs priekšmets - tintinabula (neliels zvaniņš, iestiprināts īpašā rāmī). Ikdienā tā atrodas līdzās kora vietai, bet procesiju laikā to nes procesijas priekšgalā.
Attēlā - tintinabula
Attēlā - procesija, kuras priekšgalā nes paviljonu un tintinabulu
3. Abatiāle jeb klosterbaznīca, kas ir galvenā klostera baznīca. Šo klosteri vada abats vai abate.
Attēlā - Batalhas klosterbaznīca jeb abatiāle Portugālē
4. Priorāle jeb klosterbaznīca, kas ir galvenā klostera baznīca. Šo klosteri, savukārt, vada priors vai priore. Šie tituli ir zemāki par abatu vai abati.
5. Kapela ir kādas lielas baznīcas atsevišķa celtne, kuru izmanto kāda Svētā, ģimenes vai brālības kultam. Kapela var kalpot arī kā piemiņas vieta Svētā kapam, vietai, kur notikuši brīnumi vai dziedināšanas. Kapela var atrasties kādā sabiedriskā ēkā, piemēram, slimnīcā, pilī, kur tā kalpo kā lūgšanu telpa. Kapela tiek nosaukta kāda Svētā vārdā. Šis Svētais ir savas kapelas aizgādnis, viņam par godu svin Svētās Mises. Tās notiek pie kapelas altāra.
Attēlā - Siksta kapela Vatikānā
Austrumu baznīca
Austrumu dievnami jeb pareizticīgo baznīcas lielākoties veidotas grieķu krusta formā.
Attēlā - grieķu krusts
Attēlā - grieķu krusta forma Aleksandra Ņevska katedrāles plānojumā (Lodza, Polija)
Pastāv arī citas formas - taisnstūrveida un ovāla forma (simbolizē glābšanu, Noasa šķirstu), zvaigznes forma vai apaļa forma.
Dievnama jumta daļas centrā atrodas viens vai divi kupoli, kuriem ir simboliska nozīme. Kupoli simbolizē debesis, savukārt dievnama sienas simbolizē zemi. Kupoliem raksturīga sīpolveida forma.
Attēlā - Kristus Glābēja katedrāle Maskavā
Austrumu dievnami sastāv no trim galvenajām daļām - narteksa jeb priekštelpas, centrālā joma jeb telpas, kurā notiek dievkalpojumi, un altāra daļas.
Vienā no pareizticīgo baznīcas nišām atrodas altāris (draudzes locekļi to neredz), kuru aizsedz svētbilžu jeb ikonu siena ikonostass ar trim vārtiem - Valdnieka vārtiem. Caur šiem vārtiem dievkalpojuma laikā staigā priesteri. Altāris atrodas austrumu pusē.
Ikonostass ir siena, kuru sedz noteiktā kārtībā sakārtotas ikonas. Ikonu izkārtojumu nosaka stingri reglamentēta reliģisko sižetu hierarhija, kas nosaka rindas augstumu un ikonas lielumu.
Attēlā - ikonostass Svētā Ipātija klosterī Kostromā, Krievijā
Pirmās rindas centrā atrodas Valdnieka jeb Ķēniņa vārti. Tie simbolizē ieiešanu Debesu valstībā. Uz vārtiem attēlo eņģeli Gabriēlu, kurš pavēsta labo ziņu Jaunavai Marijai, kā arī četrus evaņģēlistus. Šie tēli simbolizē ieiešanu Debesu valstībā caur Evaņģēliju. Virs Ķēniņa vārtiem atrodas Svētā Vakarēdiena ikona. Vārtu labajā pusē atrodas Jēzus Kristus ikona, kreisajā pusē - Dievmātes ikona. Aiz Kristus ikonas atrodas diakonu durvis, uz kurām attēlo erceņģeli Mihaēlu. Aiz šīm durvīm atrodas ikona, kurā attēlota pestīšana vai Svētais, kura vārdā nosaukta konkrētā baznīca. Uz kreiso pusi no Dievmātes ikonas atrodas vēl vienas diakonu durvis, uz kurām attēlo erceņģeli Gabriēlu, aiz tā - ikona ar īpaši godinātu Svēto.
Attēlā - ikonostass Ugličas katedrālē, Krievijā
Attēlā - Ķēniņa jeb Valdnieka vārti
Otrajā rindā atrodas aizlūgšanu ikonu jeb Deisis ikonu rinda. Centrā atrodas Visuspēcīgais Kristus, kreisajā pusē Dievmāte un erceņģelis Mihaels, labajā pusē - Jānis Kristītājs un erceņģelis Gabriēls. Pārējās ikonās attēloti apustuļi, baznīctēvi un Svētie.
Trešā rinda - svētku ikonu rinda, kas aplūkojama no labās puses uz kreiso pusi, lai spētu izsekot loģiskai notikumu virzībai. Ikonu rinda sākas ar Dievmātes Piedzimšanas svētku ikonu (tā simbolizē Baznīcas gada sākumu) un noslēdzas ar Dievmātes Aizmigšanas svētku ikonu.
Ceturtā rinda ir praviešu ikonu rinda. Centrā atrodas Orantas Dievmātes ikona. Tajā attēlotā Dievmāte lūdzas, taču plaukstas nav saliktas kopā, bet pavērstas uz priekšu un paceltas plecu vai galvas augstumā.
Attēlā - Orantas Dievmāte
Piektā rinda ir patriarhu (pirmstēvu, sentēvu) ikonu rinda. Rindas centrā atrodas Vecās Derības Trijādības ikona, kuri abās pusēs atrodas Israēla patriarhu ikonas (Ābraāms, Jēkabs u.c.).
Sestajā rindā, kas atrodas ikonostasa augšpusē, cenrālajā daļā atrodas Krusts vai Golgāta (Kristus pie krusta, Dievmāte un apustulis Jānis).
Pilns ikonostass redzams tikai lielākajās katedrālēs. Mazākajās katedrālēs kāda rinda var būt izlaista. Mazās baznīcās ikonostasu veido tikai pirmā rinda, virs Ķēniņa vārtiem novietota Svētā Vakarēdiena ikona, bet virs tās - Krusts.
Attēlā - neliela dievnama ikonostass
Pareizticīgo dievnamos solu nav, dievkalpojuma laikā draudzes locekļi stāv kājās.
Dievnama centrā atrodas paaugstinājums. Uz šī paaugstinājuma dievkalpojuma laikā atrodas koris. Mācītājs no šī paaugstinājuma teic savas runas.
Attēlā - pareizticīgo baznīcas centrālā daļa
Pareizticīgo baznīcas iedalās vairākās grupās atkarībā no to funkcijām.
1. Metropolija un katedrāle - šajā pareizticīgo baznīcā atrodas bīskapa pastāvīgā kalpošanas vieta.
2. Kiriakons - galvenā baznīca.
3. Kafolikons - klostera galvenā baznīca.
Lūgšanu nams
Lūgšanu namā atrodas telpa ar soliem, neliels paaugstinājums korim un sludinātājam.
Lūgšanu namus parasti nerotā mākslas darbi, jo šo ticību pārstāvji neatbalsta attēlu pielūgšanu.
Papildinformācija