Jēzus Kristus
Kristietībā ir sava vērtību sistēma. Centrālais tēls ir Jēzus Kristus - Dieva dēls, Dieva iemiesojums uz Zemes. Kristietības pamatā ir nevis atklāsme, bet gan sekošana Jēzus Kristus piemēram. Jēzus tika sūtīts uz Zemi, lai glābtu cilvēkus. Cilvēku dēļ Jēzus Kristus cieta, nomira un augšāmcēlās no mirušajiem, tādējādi izpērkot cilvēku grēkus un atgriežot viņiem ticību Dievam. Jēzus dzīve pēc nāves dod cilvēkiem cerību uz mūžīgo dzīvi.
Attēlā - Jēzus Kristus
Kristieši uzskata, ka to cilvēku dvēseles, kuri dzīves laikā ievēros Jēzus Kristus sludināto mācību, piemēram, mīlēt savu tuvāko kā sevi paši, piedot saviem ienaidniekiem, kā arī regulāri piedalīsies kristīgās draudzes rituālos jeb sakramentos, iegūs mūžīgo dzīvi paradīzē. Kristieši uzskata arī, ka tad, kad pienāks pasaules gals, cilvēku dvēseles tiesās Jēzus Kristus.
Trīsvienība
Attēlā - Svētā Trīsvienība
Dievs Tēvs - būtne, kas radījusi pasauli un likumus, kuri cilvēkiem jāievēro. Dievs ir svēts, absolūti taisnīgs, neatkarīgs, visuspēcīgs, viszinošs un absolūti labs. Dievam piemīt griba un personība. Cilvēkiem Dievs atklājies caur Jēzu Kristu.
Attēlā - Dievs rada Ādamu (griestu gleznojums Siksta kapellā, 16.gs.)
Dievs Dēls - Dieva Dēls Jēzus Kristus, kas piedzimis jaunavai Marijai no Svētā Gara. Jēzus nācis uz Zemi, lai dzīvotu kā cilvēks, mācītu savus līdzcilvēkus, mirtu mokās, tiktu sists krustā, izpērkot cilvēku un pasaules grēkus.
Attēlā - Jēzus kā labais gans
Dievs Svētais Gars - Dieva gars. Uzskata, ka tas mājo katrā kristīgā cilvēkā. Kristietībā Svēto Garu attēlo kā baltu balodi.
Attēlā - Svētais Gars balta baloža veidolā
Ticības apliecība
Attēlā - 12 apustuļi, katrs izsaka savu teikumu, kuri kopā veido Apustuļu ticības apliecību (13.gs. manuskripta ilustrācija)
Apustuļu ticības apliecība:
"Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen!" [1]
Attēlā - apustuļi raksta ticības apliecību, viņus iedvesmo Svētais Gars (13.gs. manuskripta ilustrācija)
Līdz Reformācijai Apustuļu ticības apliecība tika dalīta 12 daļās, sekojot teikumu dalījumam. Mārtiņš Luters sadalīja šo ticības apliecību 3 daļās, aplūkojot to no Dieva Trīsvienības skatupunkta.
Desmit baušļi
Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca, 10 baušļi:
"1. Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
2. Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
10. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder." [2]
Sakramenti
Daudzās kristīgajās baznīcās tiek veiktas kristības un Svētā Vakarēdiena ceremonijas jeb sakramenti. Sakraments - Jēzus Kristus izveidota svēta kalpošana, caur kuru Dievs ar Savu Vārdu un ar to saistītām darbībām pārliecina cilvēkus par Kristus nopelnīto žēlastību un iespēju iegūt šo žēlastību ar ticības palīdzību. Jēzus ir izveidojis divus sakramentus - Svētās Kristības un Svēto Vakarēdienu.
Kristības ir kristīgās ticības sakraments. Ar kristībām cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un konkrētajā konfesijā. Lielākā daļa kristīgo konfesiju kristī bērnus, taču dažas konfesijas atzīst tikai pieaugušo cilvēku kristīšanu. Visbiežāk izmanto kristību ar ūdeni.
Attēlā - bērna kristīšana ar ūdeni
Pastāv arī kristīšana ar Svēto Garu. Viena no Svētā Gara saņemšanas pazīmēm ir cilvēka spēja runāt mēlēs (nesaprotamā valodā) vai pravietošana.
Svētais Vakarēdiens jeb Eiharistija (sengrieķu valodas vārds Ευχαριστία Eucharistía nozīmē pateicība) ir sakraments, kas nosaka Vakarēdiena svinēšanas norisi. Tiek veikts rituāls, kura laikā kristietis maizes un vīna veidā simboliski saņem Jēzus Kristus miesu un asinis.
Attēlā - Svētā Vakarēdiena maize un vīns
Šādi tiek pieminēts Jēzus un viņa pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas.
Attēlā - Leonardo da Vinči "Pēdējais vakarēdiens"
Katrai konfesijai ir savs uzskats par to, kuri rituāli uzskatāmi par sakramentāliem. Pareizticīgie uzskata, ka visas norises, kas notiek dievnamā, ir sakramentālas.
Katoļu Baznīca uzskata, ka Svētais Gars atrodas līdzās septiņos sakramentos: kristīšanas sakramentā (ticīgais tiek uzņemts baznīcā, viņu iezīmējot ar svēto ūdeni), svētīšanas (garīdznieks piešķir Svētā Gara spēku), dievgalda laikā (to veic, pieminot Jēzus Kristus pēdējo maltīti), kad ticīgie kā derības zīmi ar Dievu dzer vīnu (Kristus to nosauca par savām asinīm) un ēd maizi (Kristus to nodēvēja par savu miesu), grēku nožēlošanas laikā (ticīgais atzīst savus pārkāpumus un tos nožēlo), slimnieku svaidīšanas laikā, iesvētīšanas garīgā amatā jeb ordinācijas laikā, laulības slēgšanas laikā.
Luterāņi, savukārt, uzskata, ka ir tikai divi sakramenti - kristīšana un dievgalds.
Kalvinisti uzskata, ka viss baznīcā notiekošais ir tikai tradīcija, šīm norisēm nepiemīt nekāds svētums.
Baptisti un adventisti šos rituālus uzskata par tradīciju.
Kristiešu svētki
Ziemassvētkos tiek svinēta Jēzus Kristus dzimšana. Dažādas konfesijas Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos - daļa konfesiju šos svētkus atzīmē 25.decembrī, bet daļa - 6.janvārī. Ziemassvētkus svin divas dienas.
Attēlā - svētā ģimene
Lieldienas atzīmē pavasarī. Šo svētku laikā Jēzus savulaik tika piesists krustā, miris un tad augšāmcēlies no mirušajiem. Lieldienās tiek svinēta Jēzus augšāmcelšanās. Lieldienu atzīmēšanas datums katru gadu mainās.
Attēlā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās
Papildinformācija