Organiskās vielas ir oglekli saturošas vielas, kas plaši sastopamas dzīvajā dabā. Organiskās vielas parasti ir degošas. Organiskās vielas parasti iedala ogļūdeņražos (oglekļa un ūdeņraža savienojumi) un ogļūdeņražu atvasinājumos, kas ir ogļūdeņraži, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar kādu citu atomu vai ar kādas citas organiskas vielas molekulas daļu. Organiskās vielas var saturēt arī vairāk nekā vienu funkcionālo grupu, piem., aminoskābes.
Biosfērā kā organiskās vielas var sastapt lipīdus jeb taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, nukleīnskābes, cieti, glikozi, celulozi.
Neorganiskās vielas iedalās vienkāršās vielās (metālos un nemetālos) un ķīmiskajos savienojumos jeb saliktās vielās (oksīdi, bāzes, skābes, sāļi).
Piemērs:
Neorganisko vielu piemēri - skābeklis, ūdens, māls, dolomīts, ģipsis, smilts, ogļskābā gāze.
Piemērs:
Metālu piemēri — litijs, nātrijs, dzelzs.
Nemetālu piemēri — skābeklis, sērs, slāpeklis.
Skābju piemēri — sērskābe, sālsskābe.
Oksīdu piemēri — oglekļa dioksīds, alumīnija oksīds.
Bāzu piemēri — litija hidroksīds, nātrija hidroksīds.
Sāļu piemēri — nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls, kālija nitrāts.
Organisko un neorganisko vielu izplatība dabā.
