Darbības, kādas veic zinātnieks pētījuma laikā
Darbība | Darbības rezultāts |
1. Atrod pētāmo problēmu | Zinātnieks pievērš pastiprinātu uzmanību kādai aktuālai problēmai. |
2. Izvirza hipotēzi | Šajā solī zinātnieks cenšas pēc savas pieredzes un zināšanām paredzēt pētījuma rezultātu jeb izvirza hipotēzi. Pētnieciskā darba laikā šī hipotēze tiek pierādīta vai apgāzta. |
3. Eksperimentē | Eksperimentējot un novērojot zinātnieks veic nepieciešamos darbus, lai apgāztu vai pierādītu pētījuma sākumā izvirzīto hipotēzi, šajā posmā tiek iegūta galvenā pētījuma informācija. |
4. Novēro un secina | Eksperimentējot un novērojot zinātnieks veic nepieciešamos darbus, lai apgāztu vai pierādītu pētījuma sākumā izvirzīto hipotēzi, šajā posmā tiek iegūta galvenā pētījuma informācija. |
5. Apstrādā datus | Zinātnieks, balstoties uz novērojumiem un eksperimentiem izdara nepieciešamos secinājumus par to, vai eksperimenti ir bijuši pietiekami daudz un vai tie ir devuši pietiekamus datus. |
| 6. Analizē un izvērtē rezultātus | Analizējot un izvērtējot rezultātus, zinātnieks ir ieguvis visu informāciju par pētāmo problēmu. Šajā brīdī darba sākumā izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta vai apgāzta. |
| 7. Prezentē savu pētījumu | Zinātnieks prezentē savu pētījumu, iepazīstina sabiedrību ar savu pētījumu un problēmām, kādas radās tā laikā. Viņš cenšas piesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību savam pētījumam, lai raisītu diskusiju par to sabiedrībā. |
Kvantitatīvās pētījumu metodes — ar to palīdzību iegūst kvantitatīvu, skaitlisku informāciju par kādas parādības izplatību, meklē atbildes uz jautājumiem — cik daudz?, cik bieži?, cik liela daļa?
Kvalitatīvās pētījumu metodes — ar to palīdzību iegūst informāciju par kādas parādības būtību un dažādiem aspektiem, pēta viedokļu dažādība, meklē atbildes uz jautājumiem — kāpēc?, kā?. Bieži viena pētījumos nepieciešams izmantot gan kvalitatīvās pētījumu metodes, gan kvantitatīvās pētījumu metodes.
Plānojot konkrēta pētījuma veikšanu, pirms pieņemt galīgo lēmumu par to, kādas metodes izmantot, būtu ieteicams vērsties pie pētniekiem ar pieredzi attiecīgu pētījumu veikšanā un konsultēties par iespējām veikt konkrēto pētījumu ar vienu vai otru metodi.
Pētījuma metodes izvēli nosaka šādi aspekti:
- Pētījuma mērķis, tēma un iegūstamās informācijas veids (ko nepieciešams noskaidrot, kāda veida jautājumi jāizpēta?);
- Pētījuma mērķa grupa (par kuru sabiedrības grupu ir nepieciešams ievākt informāciju?);
- Pētījuma dalībnieku izlases veids un apjoms
- Pieejamie laika un finanšu resursi (cik ātri nepieciešams sasniegt rezultātu, kādus finanšu resursus iespējams atvēlēt pētījuma veikšanai?).
Visi šie aspekti ir savstarpēji saistīti, un no tiem atkarīga arī pētījumu metodes izvēle.
Pētniekiem, veicot pētījumu ar jebkuru no apskatītajām pētījumu metodēm, jāievēro profesionālās ētikas prasības, kas noteiktas pētījumu veicējiem. Piemēram, jāievēro Latvijas sociologu asociācijas ētikas kodeksu (Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) profesionālās darbības kodekss sociālo un tirgus pētījumu veikšanai) un / vai ESOMAR (European Society for Opinion and Marketing Research) profesionālās darbības standartus.
Pētnieciskās darbības posmi:
