Strādājot ar organiskajiem šķīdinātājiem, jāatceras, ka daudzi no tiem ir indīgi un lielākā daļa ir viegli uzliesmojoši. Daudzi ļoti gaistoši un, sajaucoties ar gaisu, veido sprāgstošus maisījumus. Ķīmijas kabinetos visbiežāk lietotie šķīdinātāji ir acetons, benzīns, benzols, dihloretāns, ksilols, toluols, etilspirts, butilspirts, metilspirts un citi. Pēc bīstamības pakāpes šie organiskie šķīdinātāji dalās trijās grupās:
  1. Šķīdinātāji, kuri izsauc narkotiska tipa saindēšanās pazīmes: benzīns, etilspirts, acetons.
  2. Šķīdinātāji ar ļoti indīgām īpašībām, kas izsauc smagu saindēšanos: metilspirts (metanols), dihloretāns un citi.
  3. Sevišķi indīgi šķīdinātāji, kuriem ir ne vien pirmo divu grupu īpašības, bet tie papildus izsauc nervu un asinsvadu sistēmu funkciju traucējumus. Pie tādiem pieder: benzols, ksilols u.c.
  4. Pēc ugunsdrošības pakāpes tie ir viegli uzliesmojoši. Strādājot ar šiem šķīdinātājiem, jābūt sevišķi uzmanīgam, jo mazākā neuzmanība var novest pie nelaimes gadījumiem.
 
Galvenie drošības noteikumi darbā ar organiskiem šķīdinātājiem ir šādi:
  1. Ar organiskajiem šķīdinātājiem saistītie darbi veicami velkmes skapī.
  2. Aparāts, kurā demonstrē mēģinājumu, kam piemīt sprādziena bīstamība, no skolēnu puses jāaizsedz ar organiskā stikla ekrānu. Eksperimentatora acīm jābūt pasargātām ar aizsargacenēm vai organiskā stikla sejas aizsargu.
  3. Strādājot ar viegli uzliesmojošiem organiskiem šķīdinātājiem, velkmes skapjos esošajiem gāzes degļiem jābūt nodzēstiem, bet atklātās spirāles elektriskajiem sildītājiem jāizslēdz.
  4. Traukiem, kuros pirms mēģinājuma iepilda organiskos šķīdinātājus, jābūt tīriem un sausiem
  5. Strādājot ar vielām, kuras viegli uzliesmo, vai kurām liela sprādziena bīstamība, eksperimentatoram jāatrodas stāvus.
  6. Izdarot mēģinājumus ar šķīdinātājiem, nedrīkst atstāt darba vietas bez uzraudzības.
  7. Organisko šķīdinātāju kaisīšanu vai destilāciju izdarīt tikai ar ūdens vai gaisa vannu, lietojot  elektrosildītājus ar slēpto spirāli.
  8. Aizliegts izliet organiskus šķīdinātājus izlietnē. Izstrādātie organiskie šķīdinātāji jāsalej speciāli tiem paredzētā hermētiskā traukā, kuru pēc tam izlej, un šķīdinātājus iznīcina vietās, kur to atļauj sanitārās un ugunsdzēsības inspekcijas.
 
Ja avārijas gadījumā izlīst organiskie šķīdinātāji, tad nepieciešams:
  1. nekavējoties izvest skolēnus no klases,
  2. nodzēst telpās gāzes degļus, izslēgt elektriskos sildītājus, elektroierīces,
  3. aizvērt durvis, atvērt logus, logu vērtnes, vēdlogus,
  4. ar dvieli vai lupatu savākt izlijušo šķidrumu un izspiest virs trauka, lai šķidrumu savāktu vienkopus, tad savākto šķidrumu pieliet pie izstrādātā šķidruma,
  5. telpu vēdina tik ilgi, kamēr pilnīgi izzūd šķīdinātāja smaka,
  6. tīrot telpu, jālieto aizsargbrilles un gumijas cimdi,
  7. organisko šķīdinātāju daudzums, kas vienlaicīgi atrodas ķīmijas kabinetā, nedrīkst pārsniegt stundā paredzēto daudzumu,
  8. šķīdinātājus glabā biezsienu stikla pudelēs ar pieslīpētiem aizbāžņiem (plānsienu stikla traukos tos glabāt aizliegts).