Zemes iekšējā uzbūve
1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols.
A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža.
Litosfēras plātnes un to tipi
Litosfēras plātnes ir milzīgi lieli vai salīdzinoši mazāki 12 - 80 km biezi, zemes garozas salūzuši, sacietējuši iežu bloki, kurus atdala tektoniski aktīvas lūzuma zonas, kurās zemes dzīļu endogēnie spēki zemestrīču un vulkānisma veidā izlaužas zemes virspusē, to pārveidojot.Plātņu robežas bieži nesakrīt ar kontinentu vai okeānu robežām, piemēram, uz Āfrikas plātnes atrodas gan Āfrikas kontinents ar biezāku zemes garozu, gan daļa no Atlantijas un Indijas okeāniem ar plānāku zemes garozu.
Zemes garozas tipi
Izšķir divus zemes garozas tipus -
-
okeāniskā zemes garoza, kas ir plānāka, jo sastāv no 2 iežu slāņu grupām: nogulumiežiem un bazalta slāņa, un ir garoza kopumā salīdzinoši plāna, apmēram tikai no 12 -16 km bieza.
-
kontinentālā zeme garoza, kas ir biezāka, jo sastāv no 3 iežu slāņu grupām: nogulumiežiem, granītisko iežu un bazalta iežu slāņu grupām.
Litosfēras plātņu kustību veidi
Tā kā litosfēras plātnes atrodas virs karstās, plastiskās mantijas, kurā valda liela temperatūra un spiediens, tad tās savstarpēji viena pret otru atrodas dažādās kustībās.
- horizontālā sānslīde -piem. Sanandreasa lūzumi Kalifornijā, transformie lūzumi okeānos
-
kontinentālām plātņu daļām sadurties (kolīzija) - piem. Himalaji, Karakorums, Tibetas kalniene
-
saduroties paslīdēt viena zem otras (paslīde, subdukcija) - piem. Čīles, Marianu, Kuriļu - Kamčatkas dziļvagas
-
plātnes var atvirzīties (atvirze, spredings)- piem. Atlantijas okeāna vidusgrēdā, Āfrikas Lielā lūzuma josla, Baikāla ezera iekškontinentālās rifta zonas.
Plātņu atvirzīšanās jeb spredings
Spredings jeb plātņu atvirze, visbiežāk notiek okeānos, to vidienēs, veidojot zemūdens kalnu, vulkānus, termālos avotus. Zeme garoza šeit ir visjaunākā, jo atvirzoties plātnēm, izplūdusī magma ātri malās sacietē. Dažās vietās notiek iekškontinentālais spredings, kā tas ir Austrumāfrikā. Šeit atrodas vairāki dziļi tektoniskie ezeri, piem. Tanganjikas un Njasa ezeri. Līdzīga izcelsme Āzijā ir arī Baikāla ezeram. Tie visi ir ļoti dziļi. Arī Sarkanā jūra veidojusies spredinga rezultātā.
Plātņu sadursme - subdukcija un kolīzija
Subdukcijā notiek divu plātņu sadursme ar vienas plātnes paslīdi. Ja saduras plānākā okeāniskā un biezā kontinentālā plātne, tad okeāniskā plātne paslīd zem kontinentālās un, nonākot astenosfērā, izkūst. Iežu slāņu berze rada spēcīgus zemestrīču un vulkānisma procesus. Subdukcijas zonās okeānos rodas dziļvagas, bet piekrastē kalnu joslas ar vulkāniem. Var sadurties arī divas plānās okeāniskā tipa zemes garozas, vienai tomēr nedaudz biezākai, izturīgākai, paslīdot apakšā zem otras, arī radot dziļvagas, zemūdens un vulkānisku salu virknes, piemēram, Austrumāzijā, Klusajā okeāna R daļas nomalēs. Bet, ja saduras divas biezās kontinentālā tipa zemes garozas plātņu daļas, ko sauc par kolīziju, tad rodas vareni kalni, tādi kā Himalaji, Tibetas kalniene, Hindukuša un Karakoruma kalnu grēdas, šeit nereti notiek spēcīgas zemestrīces, bet bez aktīvām mūsdienu vulkānisma izpausmēm.
Horizontālā sānslīde
Kā jau pats nosaukums liecina, šeit notiek plātņu malu berzēšanās vienai gar otru horizontālā plaknē, radot gan zemestrīces gan vulkānismu, kā tas ir Jaunzēlandē. Sānslīde notiek arī spredinga zonās gar lūzumu malām. Tas notiek tāpēc, ka spredinga zonās zemes rifta zonas izplešas ar dažādu ātrumu, un starp dažāda ātruma izplešanās apgabaliem rodas iežu spriedze. Deformētajos iežu slāņos uzkrājas liela potenciālā enerģija, kas atbrīvojas strauju perpendikulāru lūzumu veidā, gar kuru malām notiek iežu horizontālā sānslīde.
Vairāk par litosfēras plātnēm un to kustību veidiem skatīt šeit!