2. Migrācijas procesi

Migrāciju izraisa galvenokārt politiska rakstura cēloņi - karadarbība, dažādas vajāšanas politisku un reliģisku uzskatu dēļ, sociālekonomiskie cēloņi - vēlme atrast labāk atalgotu darbu, dzīves apstākļus, lielāku sociālo nodrošinājumu un aizsardzību, tomēr reizēm svarīgi ir bijuši arī dažādi dabas faktori un katastrofas, kā arī dažādas tehnogēnas avārijas, piemēram Černobiļas atomstacijas avārija Ukrainā 1986. gadā, kad tika evakuēti tūkstošiem cilvēku no radioaktīvās zonas, bet Pripete joprojām ir kā tukša, aizaugoša spoku pilsēta.

 

Iekšējā migrācija notiek valstu iekšienēs, cilvēkiem pārceļoties no valsts nomaļākiem uz centrāliem rajoniem, piemēram uz Rīgu un Pierīgas novadiem Latvijā. Kā savdabīgs iekšējās migrācijas paveids minama svārstveida migrācija. Tā raksturīga piepilsētu un aglomerāciju zonām, kad darba dienās cilvēki dodas strādāt uz pilsētām, bet vakarā atgriežas savās dzīves vietās. Piemēram, katru darba dienu tūkstoši cilvēku brauc strādāt, mācīties vai citu iemeslu dēļ uz Rīgu, bet vakarā atgriežas mājās savās Pierīgas apdzīvotajās vietās - Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Olainē, Siguldā, Saulkrastos, Ogrē, Salaspilī, Lielvārdē u.tml. Daudz cilvēku no Latvijas brauc arī sezonas lauksaimniecības darbos novākt Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā u.c. ogas, augļus, dārzeņus u.c. produkciju. Apmēram \(0,45\) miljoni pārcēlušies daudzās Rietumeiropas valstīs uz pastāvīgu dzīvi, visdažādāko motīvu jeb iemeslu dēļ.

 

Ārējāmigrācija saistās ar valsts robežas šķērsošanu, emigrējot jeb izbraucot no valsts vai imigrējot jeb iebraucot valstī. Cilvēks, aizbraucot no Latvijas uz Īriju dzīvot vai strādāt, Latvijas valstij skaitīsies emigrants, bet Īrijai - imigrants. Ja cilvēks pēc laika pārdomās un atgriezīsies atpakaļ Latvijā, tad viņš būs gan imigrants gan reimigrants, kas ir atgriezies dzimtenē.

Migrācija pēc sava motīva var būt ne tikai brīvprātīga, bet arī piespiedu. Piemēram, deportācija, kad daudzus cilvēkus PSRS okupācijas laikos no Latvijas piespiedu kārtā izsūtīja uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, arī Krimas tatārus u.c. tautas. Daudzos pasaules reģionos un valstīs ir nestabili politiskie, reliģiskie apstākļi, notiek karadarbība, cilvēku vajāšanas, kas apdraud viņu dzīvības, tāpēc tūkstošiem bēgļu dodas prom.Tie meklē drošību un labākus dzīves apstākļus. Tā tas ir bijis un joprojām notiek Lībijā, Sīrijā, Afganistānā, Kosovā, Ukrainā un daudzviet citur pasaulē. Reizēm izdala arī vēsturisko un sākot ar 20.gs. vidu arī mūsdienu migrāciju. Liela vēsturiska piespiedu migrācija bija Āfrikas vergu izvešana un tirdzniecība uz Ameriku 18.-19.gs.

 

Parasti migranti šķērsojot citu valstu robežas, nokārtojot visas juridiskās formalitātes, ieceļo citā valstī atļauti jeb legāli. Diemžēl, karadarbības un konfliktu, vajāšanās dēļ, daudz migrantu nespēj oficiāli noformēt dokumentus atļautai, legālai robežu šķērsošanai, tāpēc pastāv t.s. nelegālā migrācija.

 

  

Piemēram, tūkstošiem cilvēku no Latīņamerikas katru gadu nelegāli šķērso Meksikas un ASV robežu, daudz cilvēku no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem pāri Vidusjūrai cenšas nokļūt Eiropas valstīs. Lielas nelegālu migrantu plūsmas izraisīja karadarbība Lībijā, Irākā, Sīrijā, Afganistānā u.c. Arī Latvijas robežsargi katru gadu aiztur simtiem nelegālu imigrantu uz savām austrumu Krievijas un Baltkrievijas robežām, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Daudzās valstīs, nokārtojot noteiktas juridiskas procedūras, migrantiem ir iespēja naturalizēties jeb iegūt dotās valsts pilsonību un pilnvērtīgi iekļauties attiecīgās valsts politiski-ekonomiskajā dzīvē.

 

 

Ar dažādu Latvijas teritoriju migrācijas saldo var iepazīties šeit.

Ar Latvijas migrācijas procesa dinamiku laika gaitā var iepazīties šeit.