Litosfēras plātņu kustības var izraisīt Zemes garozas lūzumus un plaisas, kas savieno mantiju ar Zemes virsmu. Rodoties plaisai, spiediens mantijas virsējā slānī pazeminās, ieži pārvēršas šķidrā masā veidojot magmu.
 
Vietu, kur magma izkļūst zemes virspusē, sauc par vulkānu.
shutterstock_1604219227.jpg
Vulkāna uzbūve
 
Magma, ceļoties uz augšu, sajaucas ar cietajiem iežiem, pa galveno kanālu un plaisām (sānu kanāliem) nonāk virszemē, veidojot lavu. Tai ir zemāka temperatūra, mazāk dažādu gāzu un ūdens tvaiku. Lava, plūstot pa nogāzi, var pārvarēt lielus attālumus, savā ceļā sadedzinot visu dzīvo.
Lava izplūst virspusē pa krāteri – galvenā kanāla piltuvveida atveri. Pa to izvirduma laikā ne tikai izplūst lava, bet arī tiek izmesti vulkāniskie pelni, vulkāniskās bumbas un izplūst ūdens tvaiki un gāzes. Vulkāna konusu veido sacietējošie lavas un vulkānisko pelnu slāņi.
 
Izplatītākie vulkānu veidi:
1. Centrālā tipa vulkāni, kuriem izvirduma laikā veidojas konuss, kuram centrā ir kanāls, pa kuru izplūst magma.
 
shutterstock_1272261553.jpg
Krakatau vulkāns
  
2. Plaisu tipa vulkāni, kur lava izplūst pa vairākus kilometrus garām plaisām, veidojot lavas laukus.
 
shutterstock_2017591550.jpg
Holuhrauna izvirdums
  
Atkarībā no tā, vai ir ziņas vai nav par vulkānu izvirdumiem, tos iedala:
  • aktīvos jeb darbīgajos vulkānos, 
  • aprimušajos vulkānos,
  • apdzisušajos vulkānos.  
Darbīgiem vulkāniem izvirdums var ilgt tikai dažas stundas ar vairāku gadu desmitu pārtraukumiem vai arī noritēt gandrīz nepārtraukti vairākus gadus pēc kārtas. Piemēram vulkāna Etna izvirdums notiek katru gadu, bet Stromboli darbojas gandrīz nepārtraukti kopš 1932.gada. Cilvēces vēsturē ir bijuši gadījumi, kad vulkāns, kurš ticis uzskatīts par aprimušu, sācis pēkšņi darboties. Piemēram, 1. gadsimtā pēkšņi sāka darboties Vezuvs, iznīcinot pilsētas Herkulānu, Pompeju, Stabiju.
 
Spēcīgu vulkāna izvirdumi ir ietekmējuši klimatu uz mūsu planētas. Piemēram, pēc Islandes vulkāna Laki izvirduma 1783. gadā, visā Ziemeļu puslodē palika aukstāks. Tajā gadā Latvijā, jūnija beigās uzsniga sniegs, kurš nenokusa līdz nākošai vasarai. Darbīgo vulkānu ir daudz, piemēram, Hekla, Fudzi, Kļuču Sopka, Hourauns, Krakatau, utt.
 
shutterstock_1935110900.jpg
Vulkāns Etna Sicīlijā
 
Aprimušie vulkāni var sākt pēkšņi darboties pat pēc vairāku tūkstošu gadu pārtraukuma. Pie tādiem vulkāniem pieder Elbruss, Kilimandžaro, utt.
 
shutterstock_1428129911.jpg
Elbruss Kaukāza kalnos
  
Apdzisušam vulkānam izvirdums nav iespējams, jo magmas krātuve ir tukša vai piepildīta ar sacietējušiem iežiem.
 
Warnsignal_klima-polarregionen-kapitel-1_3.png
Gausbergs Antarktīdā
 
Darbīgu un aprimušu vulkānu apkārtnē var novērot pēcvulkāniskās parādības, kas liecina par aktivitātēm Zemes dzīlēs:
  • Karstos avotus
  • Geizerus
  • Dubļu vulkānus
  • Fumarolas
Karstie avoti veidojas vietās, kur termālie ūdeņi izplūst Zemes virspusē. To temperatūra var sasniegt \(100° C\).
 
shutterstock_536367064.jpg
Umi – Zigoku karstais avots Japānā
  
Dubļu vulkāni rodas, ja karstie ūdeņi un gāzes Zemes virsmā pa plaisām izmet mālainus iežus.
 
shutterstock_649620721.jpg
Dubļu vulkāns Gobustan nacionālajā parkā Azerbaidžānā
 
Geizeri veidojas, kad no karstajiem avotiem periodiski izmesti tvaiki un ūdens strūklas līdz pat \(90\) \(m\) augstumam. Ūdens temperatūra izvirduma laikā var sasniegt \(100° C\).
Tie sastopami tikai dažās valstīs: ASV, Islandē, Krievijā, Čīlē un Jaunzēlandē.
 
shutterstock_486648907.jpg
Strokkur geizers Islandē
 
Fumarolas ir ūdens tvaiku un karstu gāzu strūklas izplūšana pa plaisām.
 
shutterstock_2033373842.jpg
Lielais Fossa krāteris blakus Sicīlijai