Zemestrīces ir Zemes garozas ātrās, viļņveidīgās kustības, kas no Zemes dzīlēm caur iežiem izplatās līdz Zemes virspusei.
Zemestrīces postījumi
Vietu, kur zemestrīce rodas, sauc par hipocentru.
Zemestrīces hipocentrs un epicentrs
Tas var atrasties litosfēras plātņu robežjoslā no \(0\) līdz \(700\) \(km\) dziļumā. Parasti postošākas ir zemestrīces, kuru hipocentrs atrodas sekli. No hipocentra uz visām pusēm sāk izplatīties seismiskie viļņi. Seismisko viļņu izplatīšanos reģistrē ar seismogrāfiem.
Seismogrāfs
Vietu, kas Zemes virspusē atrodas tieši virs hipocentra, sauc par epicentru.
Šajā vietā ir vislielākie postījumi: var parādīties plaisas, tiek bojāti ceļi, sagrautas ēkas, tilti, vieni apgabali var pacelties, citi iegrimt pat par vairākiem metriem. Lielākā daļa zemestrīču notiek vietās, kur pārvietojas litosfēras plātnes. Spēcīgas zemestrīces parasti notiek rifta zonās. Tur ir izvietoti seismiskie apgabali.
Seismiskie apgabali ir vietas, kur bieži notiek zemestrīces.
Īpaši daudz zemestrīču un vulkānu izvirdumu ir visapkārt Klusajam okeānam. Šo zonu sauc par Klusā okeāna "uguns loku". Zemestrīces bieži notiek arī "Eirāzijas uguns joslā", no Alpiem līdz Himalajiem, kā arī Atlantijas okeāna vidusgrēdā.
Zemestrīču novērtēšanai izmanto gan Rihtera, gan Merkalli skalas.
Zemestrīču stiprumu novērtē pēc Rihtera magnitūdas skalas no \(1\) līdz \(10\) magnitūdām.
Magnitūda ir nosacīta vienība zemestrīces izdalītās enerģijas mērīšanai.
Postījumu apjomu izsaka pēc Merkali skalas no \(1\)-\(12\) ballēm. Ja zemestrīces notiek okeānā vai arī tuvu krastam, tad var veidoties cunami.
Cunami ir milzīgi viļņi, ko okeānā rada spēcīga zemestrīce vai zemūdens vulkāna izvirdums.
Cunami veidošanās
Okeāna gultnes pārbīde iekustina milzīgas ūdens masas, kas var pārvietoties ar ātrumu līdz \(800\) \(km\) stundā. Pie krasta viļņu augstums var sasniegt līdz \(15\) \(m\). Tie ieplūst sauszemē un savā ceļā var nopostīt pilnībā visu, vairākus kilometrus no krasta.