Dēdēšana un erozija
Dēdēšana ir iežu sairšana un pārveidošanās ārējo spēku ietekmē.
Izšķir šādus dēdēšanas veidus:
- fiziskā jeb mehāniskā,
- ķīmiskā,
- bioloģiskā.
Fiziskā dēdēšana ir iežu sadrupšana ūdens, vēja un temperatūras svārstību ietekmē.
Iežu noārdīšanās kalnos
Dēdēšana temperatūras ietekmē novērojama vietās, kur ir liela diennakts temperatūras amplitūda. Dienas laikā akmeņi uzkarst, izplešas, bet naktī, strauji atdziestot, saplaisā. Laika gaitā, akmens pakāpeniski sabrūk, veidojot nogulumiežus (granti, smiltis, mālu).
Erozija temperatūras ietekmē
Kalnos un polārajos apgabalos, plaisās nokļūst ūdens, tas izplešas un padziļina plaisu. Procesam turpinoties, tiek noārdīti kalni. Ūdens straumes spēj izskalot un pārvietot dažāda lieluma iežus. Straujās kalnu upes izveido dziļas aizas un kanjonus.
Kolorado upes kanjons Ziemeļamerikā
Ārdošo ūdens straumju iedarbību uz iežiem sauc par eroziju.
Līdzenumu upes, līkumojot, paplašina ielejas, izskalojot krastus.
Līdzenumu upe
Ārējos līkumos veidojas stāvkrasts, bet iekšējos krasts ir lēzens. Ietekot jūrā, upes tecējums paliek pavisam lēns, iežu daļiņas nogulsnējas, veidojot sēkļus. Procesam turpinoties, sēkļi arvien dziļāk iestiepjas jūrā, upe sazarojas, veidojot deltu.
Ļenas upes delta
Jūras piekrastē viļņi, triecoties pret krastu, noārda to. Veidojas, alas, nišas, arkas.
Karsta process Francijā
Apvidos, kur ir kaļķakmens vai ģipšakmens, ūdens pa plaisām, nokļūstot pazemē, izskalo un šķīdina iežus, veidojot alu sistēmas.
Pazemes ūdeņu darbību, izskalojot un šķīdinot iežus sauc par karsta procesu.
Pēc kāda laika alu griesti iebrūk, veidojot karsta kritenes.
Karsta process
Garākā ala Pasaulē ir Mamutu alu sistēma Apalaču kalnos Ziemeļamerikā, kur izpētīti ir \(590\) \(km\), bet daļa vēl ir neizpētīta.
Mamutu ala
Kalnos, ledāji, lēnām virzoties uz leju, pārvieto, gan sīkus iežus, gan lielus klinšu bluķus, padziļinot un paplašinot kalnu ielejas un nogludinot iežus savā ceļā.
Ledājs Alpos
Dēdēšanu veicina arī vējš. Tuksnesī vējš pārvieto smiltis, kas triecoties pret cietiem iežiem, noslīpē tos, veidojot savdabīgas skulptūras.
Vēja erozijas veidojums Sahāras tuksnesī
Smilšainos apgabalos, pūšot pastāvīgiem vējiem, veidojas kāpas un barhāni.
Smilšu kāpas
Vētras laikā kāpas un barhāni var strauji pārvietoties un aprakt visu savā ceļa, gan mājas, gan apdzīvotas vietas.
Smiltis pamestā mājā
Lai ierobežotu smilšu pārvietošanos, jūras krastā stāda augus ar plašu sakņu sistēmu, bet tuksnešos veido palmu lapu žogus.
Ķīmiskā dēdēšana ir iežu noārdīšanās ķīmisko vielu iedarbības rezultātā.
Ķīmiskā dēdēšana
To veicina siltums un mitrums. Uz iežiem iedarbojas apkārtējā vidē esošas skābes. Visātrāk sadēd krīts, kaļķakmens, ģipšakmens un marmors. Dēdēšanu paātrina skābie lieti. Tai pakļautas arī dažādas būves un pieminekļi.
Bioloģiskā dēdēšana ir iežu noārdīšanās dzīvo organismu iedarbībā.
Koki noārda klinti
Pārsvarā to veicina augi. To saknes iespiežas plaisās un sadrupina iežus. Arī dzīvnieki drupina iežus, gan pārvietojoties, gan rokot alas.
Kalnu kazas