Pastāv uzskats, ka Visums radies vairāk nekā pirms 13 miljardiem gadu.
 
shutterstock_1486197107.jpg
Visums
Bezgalīgo telpu, kurā kustas Saule, planētas un visi citi debess ķermeņi sauc par Visumu jeb kosmosu.
Sākumā tas bijis ļoti mazs ar ļoti lielu blīvumu un augstu temperatūru. Tajā bija ļoti liels enerģijas daudzums. Enerģijai atbrīvojoties, notika Lielais Sprādziens. Visums ļoti strauji izpletās, ļoti īsā laika sprīdī, no neliela punktiņa, kurš bija mazāks par atomu, līdz Galaktikas izmēram. Tad tas sāka strauji atdzist, samazinājās arī tā blīvums. Kad Visuma temperatūra samazinājās līdz 4000°C, izveidojās ūdeņraža un hēlija mākoņi. No šīm vielām, kodoltermiskajās reakcijās, radās visi pārējie ķīmiskie elementi.
 
Izplešanās procesam turpinoties, gravitācijas spēku ietekmē, radās gāzes un kosmisko putekļu sablīvējumi, strauji paaugstinājās spiediens un temperatūra. Sablīvējuma centrā radās zvaigznes.
Zvaigznes ir karsti debess ķermeņi, kas izstaro gaismu un siltumu.
 Pēc dažiem miljoniem gadu, dažas zvaigznes uzsprāga, citas atkal radās no jauna.
 
Aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu Piena Ceļa galaktikā, radās Saule.
 
shutterstock_1571152639.jpg
Piena Ceļš
 
Tā izveidojās no milzīga rotējoša gāzu un putekļu mākoņa, savācot kopā un sablīvējot gandrīz visu rotējošo materiālu. No pārpalikuma, apmēram miljards gadu laikā, izveidojās planētas un citi kosmiskie ķermeņi.
Planētas ir auksti lodveida ķermeņi, kuri riņķo ap zvaigznēm un atstaro to gaismu.
Radās Saules sistēma ar 8 planētām, kā arī asteroīdi, komētas, pavadoņi.
 
YCUZD_220926_4509_Planētas.png
Saules sistēma
 
Saule ir zvaigzne ap kuru riņķo pārējās planētas. Tā sastāv galvenokārt no 75 % ūdeņraža, 25% hēlija un 1% veido pārējās vielas. Tās iekšienē notiek kodolreakcijas, kuru rezultātā izdalās siltums un gaisma. Saule ir milzīga kvēlojoša bumba. Tās rādiuss ir 109 reizes lielāks par Zemes rādiusu un tās virsmas temperatūra 6000°C, bet iekšpusē - vairākus miljonus grādu.
 
Planētas un arī saule griežas ap savu asi pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, bet Venēra un Urāns - pulksteņa rādītāja virzienā. Planētas riņķo arī ap Sauli pa noteiktām orbītām. Vistuvāk Saulei atrodas Merkurs, tad seko Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Vislielākā planēta ir Jupiters, bet vismazākā - Merkurs. 
 
YCUZD_220926_4509_Saules sistēma.jpg
Saules sistēmas planētu izmēru salīdzināms
 
Vienīgā planēta, uz kuras ir dzīvība, ir Zeme. Tā atrodas tādā attālumā no Saules, ka pastāv vislabvēlīgākie apstākļi dzīvības attīstībai.
 
Aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu, Zemē ietriecās kāds kosmiskais objekts tikpat liels kā Marss. Zeme šo objektu absorbēja, bet šļakatas nonāca kosmosā, jo tajā laikā Zeme vēl bija samērā šķidra masa. Trieciena rezultātā, mainījās Zemes ass slīpums. Aptuveni pēc gada šīm šļakatām sacietējot, gravitācijas ietekmē, izveidojas sfēra, kura sāka riņķot apkārt Zemei. Tā radās Mēness.
 
shutterstock_561119941.jpg
Zeme un mēness
 
Tas ir Zemes dabiskais pavadonis, kas ar gravitācijas palīdzību noturas Zemes nemainīgā orbītā.