Lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tam ir jāpievada noteikts siltuma daudzums. Savukārt, ja ķermenis noteiktu siltuma daudzumu atdod, tad tā temperatūra samazinās.
Starptautiskajā mērvienību sistēmā siltuma daudzuma vienība ir darba vienība - džouls (\(J\)).
Starptautiskajā mērvienību sistēmā siltuma daudzuma vienība ir darba vienība - džouls (\(J\)).
Siltuma daudzums, kas ir nepieciešams ķermeņa sasildīšanai, ir atkarīgs no sasildāmā ķermeņa masas, no temperatūras starpības par kādu vēlamies ķermeni sasildīt, un no ķermeni veidojošās vielas. Katru vielu raksturo vielas īpatnējā siltumietilpība.
Vielas īpatnējā siltumietilpība ir skaitliski vienāda ar siltuma daudzumu, kas nepieciešams, lai sasildītu \(1\) \(kg\) vielas par \(1\) . Īpatnējās siltumietilpības mērvienība ir .
Siltuma daudzumu, kas nepieciešams ķermeņa sasildīšanai (vai kas izdalās ķermenim atdziestot) aprēķina izmantojot formulu:
vai , kur
\(Q\) — siltuma daudzums;
\(c\) — vielas īpatnējā siltumietilpība, to nolasa no tabulām;
\(c\) — vielas īpatnējā siltumietilpība, to nolasa no tabulām;
\(m\) — ķermeņa masa;
— ķermeņa sākuma temperatūra;
— ķermeņa beigu temperatūra.
— temperatūru starpība
— ķermeņa beigu temperatūra.
— temperatūru starpība
Temperatūras izmaiņas grafiks
Ja silda vai atdzesē ķermeni, tad tā temperatūras maiņu var attēlot grafiski. Uz grafika horizontālās ass atliek laika sprīžus (sekundes, minūtes, stundas u. c.), bet uz vertikālās ass atliek temperatūru.
Grafikā attēlota vielas silšana no temperatūras \(A\) līdz temperatūrai \(B\). Siltums tiek pievadīts:
Grafikā attēlota vielas atdzišana no temperatūras \(B\) līdz temperatūrai \(A\). Siltums tiek aizvadīts:
