Gāze ir mums visapkārt, mēs to elpojam un, pateicoties Zemes atmosfērai (gaisa apvalkam ap Zemeslodi), eksistē dzīvība.
Gāzes ir viegli saspiežamas.
Gāzes ir viegli saspiest tāpēc, ka starp gāzu molekulām ir lielas atstarpes. Ikdienā bieži vien gāzi uzglabā saspiestā veidā, piemēram, skābekļa balonos slimnīcās, dabasgāzes balonos gāzes plītīm.
Gāzēm nav noteiktas formas, un tās aizņem visu pieejamo tilpumu.
Darbojies praktiski. Palūdz, lai kāds otrā istabas pusē izpūš smaržu vai gaisa atsvaidzinātāju. Novēro, pēc cik ilga jutīsi smaržu. Kā smarža pārvietojas?
Smaržvielas molekulas iekļūst un brīvi pārvietojas starp gaisa molekulām.
Parādību, kad vielas sajaucas pašas no sevis, sauc par difūziju.
Attēlā redzams, kā norisinās difūzija šķidrumā. Piemēram, tējā iemesta cukura grauda molekulu izplatīšanās pa visu tējas tilpumu.
Difūzija visstraujāk norisinās gāzēs (smarža izplatās gaisā), lēnāk - šķidrumos (cukurs izkūst ūdenī), ļoti lēni difūzija noris cietās vielās.
Difūzijai ir milzīga nozīme dzīvības pastāvēšanā. Skābeklis cilvēku un dzīvnieku asinīs nonāk difūzijas ceļā.
Pieauguša cilv. organisms patērē apm. 360 l skābekļa diennaktī. Krūškurvja elpošanas kustības nodrošina gāzu maiņa plaušu alveolās. Gāzcaurlaidīga starpsiena šķir alveolu gaisu no asinīm, kas plūst pa plaušu kapilāriem. Gāzu sastāvs alveolu gaisā ir citāds nekā plaušām pieplūstošajās asinīs, tāpēc cauri alveolu sienai notiek gāzu difūzija, plaušu kapilāros asinis bagātinās ar skābekli un atbrīvojas no ogļskābās gāzes.