Teorija

Priekšmetus, lietas, dzīvas būtnes un mūs pašus fizikā sauc par ķermeņiem.
 
shutterstock_588358070.jpgshutterstock_160980782.jpgshutterstock_295906826.jpg
 
Dabiskie ķermeņi ir radušies dabā, dabisko pārvērtību un evolūcijas (attīstības) procesā. Tie ir, piemēram, akmens, lietus piliens, augu un dzīvnieku valsts pārstāvji.
 
shutterstock_124409728.jpgshutterstock_665014618.jpgshutterstock_1713637585.jpg
 
Mākslīgie ķermeņi ir radušies cilvēka darbības rezultātā, veidojot tos no dažādiem izejmateriāliem, piemēram, transporta līdzekļi, mēbeles, saimniecības trauki, dažādi konditorejas izstrādājumi.

 
shutterstock_1243681327.jpgshutterstock_764866978.jpgshutterstock_394680466.jpg
 
Parādības, kas dabā notiek ar ķermeņiem un kuras pēta fizika, sauc par fizikālajām parādībām.
  
Fizikālās parādības iedala:
1) dabas parādībās, tās notiek neatkarīgi no cilvēka gribas.
Dabas parādības ir, piemēram, lietus, saule, vulkāns, zibens.
 
 shutterstock_1034500234.jpgshutterstock_253193737.jpgshutterstock_1366436723.jpgshutterstock_121662505.jpg
 
2) mākslīgi radītās fizikālās parādības.
 
shutterstock_1454940068.jpg
 
Fizikālās parādības var pētīt, kādu parādību novērojot tieši vai izdarot mēģinājumu.
 
Novērojums ir fizikālās parādības pētīšana dabiskos apstākļos. Piemēram, cilvēks novēro varavīksni.
 
shutterstock_1588204120.jpg
 
Mēģinājums ir fizikālās parādības izpētīšana mākslīgi radītos apstākļos. Piemēram, zēns pūš ūdens burbuļus, kuros veidojas varavīksne.
 
shutterstock_133635911.jpg
 
Atsauce:
Fizika pamatskolai/Gundaris Gailītis.-RAKA,2004 - 8.-9.lpp.