2. Gaisa mitrums

Gaisā vienmēr ir zināms daudzums ūdens tvaika. No tvaika daudzuma gaisā ir atkarīgi meteoroloģiskie apstākļi, cilvēka pašsajūta, kā arī daudzi tehnoloģiskie procesi. Tāpēc ir svarīgi zināt gaisa mitruma raksturlielumus un prast tos izmērīt.

Ar jēdzienu „gaisa mitrums” saprot ūdens tvaika esamību gaisā. Gaisa mitruma raksturošanai ieviesti šādi lielumi: gaisa absolūtais mitrums un gaisa relatīvais mitrums, ūdens tvaika parciālspiediens, rasas punkts.

  

 

Gaisa relatīvais mitrums ir ūdens tvaika parciālspiediena p attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu $p_0$ tajā pašā temperatūrā.

Relatīvais mitrums rāda, cik tālu no piesātinājuma ir ūdens tvaiks gaisā. Relatīvo mitrumu var definēt arī kā ūdens tvaika daudzumu %, salīdzinot  ar piesātinātu tvaiku. Tad to izsaka ar formulu:

$r=\frac{\mathrm{\rho }}{{\mathrm{\rho }}_0}\cdot 100\%$, kur

$\mathrm{\rho }$ - gaisa absolūtais mitrums (ūdens tvaika blīvums)$g/m^3$

${\mathrm{\rho }}_0$ - piesātināta tvaika maksimālais absolūtais mitrums dotajā temperatūrā (maksimālais ūdens tvaika blīvums), $g/m^3$

 

 

Ūdens tvaika parciālspiediens ir spiediens, ko rada tikai gaisā esošais ūdens tvaiks, neievērojot citu gāzu spiedienu. Ūdens tvaika parciālspiediena vērtības dažādās temperatūrās dotas tabulā.

 

 

Rasas punkts ir temperatūra, līdz kādai izobāriski (nemainīgā spiedienā) jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks kļūtu piesātināts. Dabā šīs process novērojams vasaras vakaros, kad, gaisam atdziestot, parādās migla, bet naktī arī rasa. Šo lielumu var izmērīt ar higrometriem.