Dabā un tehnikā ir procesi, kuri notiek ļoti strauji (piemēram - sprādzieni). Šādos procesos nenotiek gāzes siltuma apmaiņa ar apkārtējo vidi (nepaspēj notikt, jo process notiek ļoti ātri, gandrīz momentāni). Termodinamikā šādus procesus sauc par adiabātiskiem.
Izmantojot 1. termodinamikas likumu \(Q=A+\Delta U\) un ievērojot, ka \(Q=0\), jo siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi nenotiek, iegūstam:
\(A=-\Delta U\)
Tātad varam secināt, ka gāze veic darbu uz savas iekšējās enerģijas rēķina. Gāzei, veicot darbu, samazinās iekšējā enerģija. No tā izriet ka samazinās arī gāzes temperatūra pēc formulas .
Piemēram: atverot šampanieša pudeli ar "sprādzienu", var novērot sīkus miglas pilieniņus pudeles kakliņā - gāze atdziestot, kondensējas sīkos pilieniņos.
Adiabātisks process iespējams arī gadījumā, ja darbu ar gāzi veic ārēji spēki. Pieņem ka ārējo spēku darbs, saspiežot gāzi, ir negatīvs \(-A\). Tā kā siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi nenotiek - \(Q=0\), tad 1. termodinamikas likums šim gadījumam ir:
\(0=-A+\Delta U\) vai:
\(A=\Delta U\), kas savukārt nozīmē, ka ārējo spēku darbs palielina gāzes iekšējo enerģiju. Palielinoties gāzes iekšējai enerģijai, pieaug arī temperatūra.
Tuvinājumā par šādu procesu var uzskatīt dīzeļdzinēja darbību - ļoti ātri saspiežot cilindrā iesūknēto gaisu, tā temperatūra ir pieaugusi līdz tādai, kas liek uzliesmot tur iesmidzinātai degvielai.
Arī intensīvi, ar rokas sūkni pumpējot velosipēda riepu, varam konstatēt, ka sasilst sūkņa cilindrs.