Ja gāzei pievada siltuma daudzumu \(Q\), tad gāze var veikt darbu \(A\) un tai var palielināties iekšējā enerģija \(ΔU\).
\(Q =A +ΔU \)
Šo sakarību sauc par pirmo termodinamikas likumu.
 
1. Izohoriskā procesā gāze darbu neveic. Tātad Q=ΔU.
Savukārt Q=cvm⋅ΔTunΔU=i2mMR⋅ΔT, kur
cv — gāzes īpatnējā siltumietilpība nemainīgā tilpumā.
No formulām izriet:
 
cvm⋅ΔT=i2mMR⋅ΔT⇒cv=i2mMR⋅ΔTm⋅ΔT=i⋅R2⋅M.
 
Praksē bieži izmanto molāro siltumietilpību nemainīgā tilpumā:
CV=cv⋅M=i2R.
Molārās siltumietilpības SI vienība ir Jmol⋅K. No tā izriet, lai ideālās gāzes vienam molam nemainīgā tilpumā mainītu temperatūru par vienu kelvinu, jāpievada i2R džoulu lielu siltuma daudzumu.
 
2. Izobāriskā procesā gāze veic darbu. Tātad \(Q =A +ΔU \).
Izmantojot formulas:
 
Q=cpm⋅ΔT,ΔU=i2mMR⋅ΔTunA=mMR⋅ΔT, kur
cp — gāzes īpatnējā siltumietilpība nemainīgā spiedienā, 
 
iegūst:
 
cpm⋅ΔT=i2mMR⋅ΔT+mMR⋅ΔTcpm⋅ΔT=mM⋅ΔT⋅(i2R+R)cp=mM⋅ΔT⋅(i2R+R)m⋅ΔT=i2R+RM
 
Ievērojot, ka molārā siltumietilpība nemainīgā spiedienā CP=cp⋅M, iegūst:
 
CP=i2R+RM⋅M=i2R+R.
 
Tātad, lai ideālās gāzes vienam molam nemainīgā spiedienā mainītu temperatūru par vienu kelvinu, jāpievada i2R+R džoulu lielu siltuma daudzumu.
Savukārt, ievērojot molārās siltumietilpības nemainīgā tilpumā formulu, iegūst CP=CV+R.