Strāvas avotu raksturo īpašs lielums, to sauc par elektrodzinējspēku vai saīsināti \(EDS\).
Elektrodzinējspēks ir vienāds ar elektroenerģijas avota paveikto darbu, pārvietojot vienu vienību lielu pozitīvo elektrisko lādiņu no negatīvā elektroda uz pozitīvo elektrodu.
, kur
ε – elektrodzinējspēks,
\(A\)– ārējo spēku darbs,
\(q\)– lādiņš.
Ja strāvas avotam nav pieslēgts ne viens patērētājs, tad spriegums uz strāvas avota poliem ir vienāds ar \(EDS\):
Savukārt, ja strāvas avotam ir pieslēgts patērētājs, tad spriegums uz strāvas avota spailēm ir mazāks par \(EDS\):
Ja strāvas avotam, kura \(EDS\) ir \(ε\), pieslēgts patērētājs ar pretestību \(R\), tad ķēdē plūst strāva \(I\). Strāvai pretestību rada gan patērētājs, gan strāvas avots. Strāvas avota pretestību apzīmē ar \(r\) un to sauc par ķēdes iekšējo pretestību. Patērētāju kopējo pretestību \(R\) sauc par ķēdes ārējo pretestību. Visus minētos lielumus saista Oma likums pilnai ķēdei :
Ja \(R\) tiecas uz nulli, tad pieņem, ka ķēdē ir īsslēgums.
Īsslēgumā strāvas stiprums:
Piemēram, īsslēguma strāvas stiprums vairākas reizes pārsniedz strāvas stiprumu ķēdē ar spuldzi:
Strāvas avotus ķēdē var saslēgt dažādi. Piemēram, virknē vai paralēli:
Ja vienādi strāvas avoti ir saslēgti virknē, tās veido bateriju, kurā \(EDS\) un iekšējā pretestība pieaug \(n\) reizes. \(n\) — strāvas avotu skaits.
Tātad, Oma likums pilnai ķēdei .
Ja strāvas avoti ir saslēgti paralēli, tad baterijas \(EDS\) ir vienāda ar viena strāvas avota \(EDS\), bet iekšējā pretestība samazinās \(n\) reizes. No tā izriet Oma likums pilnai ķēdei: