Maiņstrāva — strāva, kurai strāvas stiprums un virziens laikā mainās.
Ja homogēnā magnētiskajā laukā sāk rotēt rāmītis, tad tajā inducējas mainīgais elektrodzinējspēks, kurš rada maiņstrāvas uzspiestās svārstības.
 
mainstrava_att.png
Maiņstrāvas iegūšana
  
Strāvas stipruma momentāno vērtību nosaka pēc formulas  
i=Im sin ωt, kur
\(i\) – strāvas momentānā vērtība \(A\);
Im – strāvas maksimālā vērtība jeb amplitūda \(A\);
\(ω\) – rāmīša kustības leņķiskais ātrums, \(rad/s\) (radiāni sekundē);
\(t\) – laiks, \(s\).
 
Leņķisko ātrumu (ciklisko frekvenci) aprēkina pēc formulas
ω=2πT, kur \(T\) — maiņstrāvas periods, \(s\).
 
Maiņstrāvas periods ir vismazākais laika intervāls, pēc kāda strāvas stipruma vērtības atkārtojas.
Savukārt, periodu skaits laika vienībā ir maiņstrāvas frekvence.
f=1T, kur \(f\) – frekvence, \(Hz\).
 
Visām maiņstrāvas elektroierīcēm, vienmēr tiek uzrādītas sprieguma un strāvas efektīvās vērtības, kas ir maiņstrāvas raksturlielumi.  
solderingiron.png
  
Maiņstrāvas sprieguma un strāvas efektīvās vērtības aprēķina pēc formulas
 
I=Im2 un U=Um2