2. Transformators

Maiņsprieguma pārveidošanai izmanto transformatorus, kuru darbības pamatā ir elektromagnētiskās indukcijas un pašindukcijas parādība. Transformators sastāv no feromagnētiskas serdes, uz kuras novietoti vismaz divi tinumi (spoles).

 

Ja transformatora vienu tinumu (primārais tinums) ar vijumu skaitu $N_1$ pieslēdz maiņstrāvas avotam, tad elektrodzinējspēks inducējas visos transformatora tinumos, un sekundārajā tinumā ar vijumu skaitu $N_2$ arī rodas strāva.

Transformatoru raksturo transformācijas koeficients \(k\), kas rāda, cik reižu transformators pazemina spriegumu.

 

 

Ja neņemt vērā enerģijas zudumus, tad transformācijas koeficientu var noteikt pēc formulas

 

 

$U_1$ – spriegums primārajā tinumā,

$U_2$ – spriegums sekundārajā tinumā,

$N_1$ – vijumu skaits primārajā tinumā;

$N_2$– vijumu skaits sekundārajā tinumā;

$I_2$ – strāvas stiprums sekundārajā tinumā,

$I_1$ – strāvas stiprums primārajā tinumā.

 

Transformatorus plaši izmanto sprieguma pārveidošanai elektrotīklos, lai pārvadītu elektroenerģiju lielos attālumos ar iespējami maziem enerģijas zudumiem.