Teorija

Lai paveiktu darbu ir vajadzīga enerģija.

shutterstock_689310118.jpg
 
Lai no rīta zvanītu mehāniskais modinātājs, arī ir jābūt enerģijai, kuru patērējot, skanētu zvans. Mehāniskajos pulksteņos enerģijas avots ir uzvilktā atspere. Atspere lēnām attinas, atdodot enerģiju zvanam. Zvans šo enerģiju patērē un, zvanot, pastrādā darbu.

shutterstock_655032115.jpg 
 
Bieži celtniecībā izmanto pāļdziņus, ar kuriem jaunbūves pamatos dzen garus dzelzsbetona pāļus. Ar trosi paceļ augšup smagu āmuru (visi virs zemes pacelti ķermeņi uzkrāj enerģiju), izmantojot pāļdziņa elektromotoru, un ļauj āmuram brīvi krist lejā. Triecienā āmurs pastrādā darbu, atdodot savu enerģiju, un pālis ar katru sitienu iegrimst dziļāk zemē. Jo lielāka enerģija piemīt paceltajam āmuram (lielāks āmura pacelšanas augstums), jo dziļāk zemē tas var iedzīt pāli. 
Jo vairāk enerģijas tiek patērēts, jo lielāks darbs tiek padarīts.
Ovchinnikova Irina Shutterstock.jpg
 
Ziemā zirgs velk kamanas. Kamanas slīd diezgan viegli, tomēr, lai tās pavilktu ir vajadzīgs spēks, kas pastrādā darbu.

Harry Hykko Shutterstock.jpg 
 
Velkot šīs kamanas vasarā, būs jāpieliek daudz lielāks spēks, lai tās pārvietotu. No tā izriet: jo lielāks ir spēks, kas pārvieto ķermeni, jo lielāks darbs tiek pastrādāts.
 
No kā vēl ir atkarīgs paveiktais darbs?
Zirgs kamanas var vilkt \(100\) metru, bet var arī \(500\) metru. Otrajā gadījumā pastrādātais darbs būs lielāks. 
 
Tātad darba lielums atkarīgs ne tikai no kamanām pieliktā spēka, bet arī no noietā ceļa.
Jo garāks ir ķermeņa noietais ceļš, jo lielāks ir padarītais darbs.
Pastrādātais darbu var aprēķināt pēc formulas
A=Fs, kur \(A\) - mehāniskais darbs, \(F\) - spēks, \(s\) - ceļš.
Darbu mēra džoulos (\(J\))
Ja \(1\) \(N\) liels spēks pārvieto ķermeni par \(1\) \(m\), tad ir pastrādāts \(1\) \(J\) liels darbs.